Jau ļoti ilgu laiku lauku saimniekiem nav izdevies pierunāt Dieviņu atsūtīt mums kādu lietus mākoni. Ne visām lauksaimniecības kultūrām mitruma trūkums traucējis, taču lielai daļai diemžēl sausums radījis ievērojamus zaudējumus.
Jau ļoti ilgu laiku lauku saimniekiem nav izdevies pierunāt Dieviņu atsūtīt mums kādu lietus mākoni. Ne visām lauksaimniecības kultūrām mitruma trūkums traucējis, taču lielai daļai diemžēl sausums radījis ievērojamus zaudējumus.
Sausums apdraud ziemāju sēju
Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra augkopības speciāliste Ilze Karele stāsta, ka sausums veicinājis savlaicīgu labības nokulšanu. Piemēram, ar kviešu ražu daudzi zemnieki var lepoties, jo iekūluši pat astoņas tonnas no hektāra. Arī graudu kvalitāte neesot slikta, teic I.Karele.
LLU profesors Valdis Klāsēns uzsver, ka katrā Latvijas reģionā situācija ir atšķirīga. Zemgalē visvairāk cietusi ganību zāle. Sausums kaitē arī sulīgajiem dārzeņiem – gurķiem un kāpostiem –, ko neaudzē laistāmās platībās, lapu dārzeņiem, bet to pie mums gandrīz nav. V.Klāsēns norāda, ka mūsu pusē nav īpaši daudz kartupeļu audzētāju. Par spīti sausumam, «otrās maizītes» raža Zemgales laukos vairumā saimniecību ir padevusies.
Cerības uz labu ražu zūd cukurbiešu audzētājiem. Ja tuvākajā laikā uzlītu, bietes atkoptos, taču nevar cerēt uz augstu cukura saturu.
«Tomēr ļaunākais, ko sausums var nodarīt, – neļaut iesēt ziemājus, kā arī traucēt tiem sadīgt,» brīdina V.Klāsēns.
Govs ēdienkartē – ziemas barība
Sesavas pagasta zemnieku saimniecībā «Rudeņi» pienu dod 70 govis. Saimniece Jolanta Knope ir spiesta lopiem izbarot ziemai sagatavoto skābsienu. Par laimi, tā sagatavots pietiekami. Zaļbarībai tiek pļauta kukurūza. J.Knope stāsta, ka zālājam katastrofāli pietrūcis slapjuma, un tas ir izdedzis. «Ārā govīm nav ko ēst, par lopam dienā vajadzīgajiem 50 – 60 kilogramiem zāles pat nav ko domāt,» teic «Rudeņu» saimniece. Nekas cits neatliek kā govis izvest ārā vien pastaigāties.
J.Knope saimnieko «Rudeņos» kopš 1995. gada un tik traku sausumu piedzīvojot pirmo reizi.
Sējumus apdrošināt nesteidzas
Zemkopības ministrijā (ZM) «Ziņas» informēja, ka ārkārtas stāvokli pagaidām nelūgs izsludināt, bet pēc galīgo zaudējumu apzināšanas zemkopības ministrs Atis Slakteris vērsīsies valdībā, lai lūgtu atbalstu no valsts līdzekļiem, kas domāti neparedzētiem gadījumiem.
Zemnieki, kas savus laukus ir apdrošinājuši, saņemšot kompensāciju par sausuma nodarītajiem postījumiem, ja to paredz līgums. Diemžēl līdz šim lauksaimniekiem netika dota iespēja apdrošināt arī ganību platības. Taču, ņemot vērā šā gada pieredzi, ZM plāno nākamā gada subsīdiju nolikumā to paredzēt.
Kā «Ziņas» jau rakstīja, šogad apdrošināšanas prēmijas valsts atbalsta daļa augkopības nozares riska samazināšanai palielināta no 50 līdz 60 procentiem. Tomēr apdrošinātāju nav daudz. No šā gada apdrošināšanai paredzētajiem subsīdiju līdzekļiem (40 000 latiem) izlietots tikai 17 procentu (6852 lati). Kopumā valstī savu lauku 1577 hektārus apdrošinājušas 26 zemnieku saimniecības. Zīmīgi, ka apmēram puse no apdrošinātajām sējplatībām atrodas mūsu reģionā. Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Viesturs Reinfelds informē, ka 2002. gada ražu apdrošinājušas 14 zemnieku saimniecības. Kopējā Zemgalē apdrošinātā ziemas kviešu sējumu platība ir 1750 hektāru, bet ziemas rapša – 1350 hektāru. Nākamā gada sējumus vēl neviens lauku saimnieks nav apdrošinājis.
