Sestdiena, 2. maijs
Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds
weather-icon
+10° C, vējš 1.79 m/s, R vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Spēlēt tur, kur vēl nekad neesi spēlējis

Dziedi vai raudi, bet visās trīs «Čikāgas piecīšu»» viesošanās reizēs Latvijā Jelgavas skatuve viņiem palikusi neapgūta. Sestdien Piena svētkos šo robu savā koncertpieredzē aizpildīs Armands Birkens – «Čikāgas piecītis» kopš deviņpadsmit gadu vecuma.

Dziedi vai raudi, bet visās trīs «Čikāgas piecīšu»» viesošanās reizēs Latvijā Jelgavas skatuve viņiem palikusi neapgūta. Sestdien Piena svētkos šo robu savā koncertpieredzē aizpildīs Armands Birkens – «Čikāgas piecītis» kopš deviņpadsmit gadu vecuma.
Ģitāru spēlēt viņš sāka piektajā klasē. Vēlāk Armanda un māsas Lauras duets bieži uzstājās dažādos latviešu sarīkojumos un Čikāgas tautiešu saimē diezgan ātri kļuva pazīstams. Reiz Armanda apmeklētajā pilsētas latviešu skolā viesojās 1961. gadā dibinātie «Piecīši». Piedaloties plašajā programmā, kas ietvēra arī zvaigžņu un audzēkņu kopīgu uzstāšanos, viņš tuvāk iepazinās ar Jāni Rinkušu – cilvēku, kura vadītās grupas jau toreiz iegūto popularitāti Armands šodien raksturo vārdiem: «Tas mums bija lielākais, kas vispār pasaulē ir. Jau tuvumā vien viņiem tikt likās neticami.» Neticamību kā mēteli ar oderi uz āru 1973. gadā dzīves īstenībā apvērsa divu vecā sastāva dalībnieku (Ilmāra Dzeņa un Ģirta Puriņa) dzīvesvietas maiņa – lielo attālumu dēļ viņu gaitām grupā bija jābeidzas.
Pārējie nevarēja neatzīt Rinkuša piedāvātās Armanda kandidatūras piemērotību: nudien, tieši tas, kas viņiem vajadzīgs, – prot spēlēt ģitāru un dzied, pie tam apveltīts ar spilgti izteiktu, savdabīgu humora izjūtu, bez kuras «Piecītis» nav iedomājams nevienā dzīves situācijā.
Arī šoreiz uz jautājumu, kā pēc šovasar 11. vispārējos latviešu dziesmu svētkos Amerikā svinētās ansambļa apaļās (stingri ņemot, jau četrdesmit pirmās) jubilejas dziedātāju saieta mūzikas nozares vadītājs atzīmēs savu 30 gadu dalību grupā, Armands Birkens, uzsverot, ka ir absolūti nopietns, kā pirmo iespēju nekavējas minēt pasaules mēroga turneju ar filmēšanu un visu pārējo, kas nu tādās reizēs piederas.
Aiz cieņas pret sestdienas «gaviļnieku» pienu un tā izstrādājumiem lūdzot neuzskaitīt dzērienus, kuriem veltītos sarīkojumos viņš arī, iespējams, neatteiktos piedalīties, «Piecīšu» liriskais tenors atklāj, ka joks bijis arī kādā koncertā Alberta Legzdiņa skaidrotā dziesmas «Man garšo alus» rašanās vēsture kampaņā pret «smago» alkoholu. Patiesībā ideja noskatīta gluži parastā identiski nodēvētā «country» ziņģē, kurā pausta īsteni latviska mīlestība uz apiņu brūvējumu. Īstenota gan pavisam citās skaņās – no aizguvuma pāri palikusi vien doma. Vispār, par spīti vietumis sastopamam dziesmu tematikas diktētam mērķtiecīgam «country» skaņu atveidojumam, kurā dažreiz izmantota pat «Peddle Steel» ģitāra, maldīgi to uzskatīt par «Piecīšu» daiļrades pirmavotu. Gluži pretēji, folkmūzikas saknes, «Piecīšiem» apdziedot pat «country» visnežēlīgāk ekspluatētās tēmas, ļauj viņiem izklausīties, vienalga, kā – tikai ne pēc raudulīgiem kovbojiem. Varbūt tieši tāpēc sirsnīgi pārliecinošās intonācijas nezūd neatkarīgi no tā, vai klausītāju priekšā viņi stājas pieci, septiņi, divdesmit vai pa vienam.
Viens ar ģitāru – tas šīs nedēļas sākumā šķita ticamākais koncertvariants, kādā sestdienas vakarā mātes dzimtajā pilsētā uz skatuves pirmoreiz kāps Armands Birkens.
Kas skanēs? No dažādu sastāvu atskaņojuma pazīstamas dziesmas, kuru lielas daļas mūzikas autors ir Armands Birkens pats.
«Pirms iestāšanās ansamblī vienu dziesmu jau biju sacerējis. «Piecīšos» šī nodarbe pārtapa nepieciešamībā rakstīt regulāri, lai būtu ko spēlēt arvien jaunās izrādēs. Meklēju un atradu daudz labas dzejas vai arī ieceri izstāstīju Albertam, viņš uzrakstīja tekstu, un es tam pievienoju mūziku. Tā radās, piemēram, «… septiņi no rīta Rīgas ielās…». Novēroju, cik daudz romantiskām iepazīšanās reizēm, šķiršanās sirdssāpēm…, īsi sakot, spilgtiem, neaizmirstamiem pārdzīvojumiem bija par cēloni «Ave Sol» pirmā viesošanās Amerikā astoņdesmito gadu otrajā pusē, kad sakari ar Latviju tikko bija kļuvuši dzīvāki. Vairākos pantos atspuguļoti arī gluži biogrāfiski notikumi. Teksts, manuprāt, Albertam patiesi izdevies ārkārtīgi labs. Par melodiju nevaru spriest… Zinu tikai, ka koncertos to allaž pieprasa. Man pašam arī dziesma ļoti patīk. Sestdienas programmā būs arī tā.»

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.