1. septembra priekšvakarā vai ik dienas uzvilnī pa diskusijai par skolāiešanas problēmām. Šoreiz par skolas somas finansiālo «smagumu» – mācību grāmatām.
1. septembra priekšvakarā vai ik dienas uzvilnī pa diskusijai par skolāiešanas problēmām. Šoreiz par skolas somas finansiālo «smagumu» – mācību grāmatām.
Viengadīgais atvēziens
Tikai retā skolas bibliotēka audzēkņus spēj apgādāt vismaz ar nepieciešamās literatūras lielāko daļu.
Mācību literatūras izdošanas monopola vairs nav, nu daudzas izdevniecības ķērušās pie šā rūpala. Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vadītājs Māris Krastiņš gan apgalvo, ka IZM vairāk par divām grāmatām vienā priekšmetā pedagogu izvēlei neapstiprina, tomēr šķiet, ka, piemēram, svešvalodās «atvēziens» ir pulka plašāks. Un ja skolotājs savu Zālamana spriedumu pasludina tikai septembrī, kad jau tā izdevumu gana? Turklāt – cik pamatota ir šī izvēle?
Jau dzirdētas bažas, vai tik pedagogi arī nekļūst par tās vai citas izdevniecības produkcijas lobētājiem līdzīgi mediķu un zāļu lieltirgotāju aizdomīgi sirsnīgajām attiecībām. Jauniznākušās grāmatas nenoliedzami priecē skatu, bet… katrs, kas nedaudz orientējas grāmatu biznesā, veikli aplēsīs, cik brangi produkciju sadārdzina krāšņi mirdzošie vāki, krāsainās ilustrācijas, perfekti baltais un smagais papīrs, kas vēl vairāk novelk skolnieciņa plecus.
Summas, kas jāiegulda šajā skaistumā, dažā klašu grupā jau tuvojas pussimts latiem. Un tas viss tiek ieguldīts viengadītēs, jo diemžēl ne katrā skolā pedagogi organizē tādu lielisku grāmatu tirdziņu, kādu mācību gada beigās rīko Rīgas Teikas vidusskolā, kad paši bērni savas jau «izmācītās» grāmatas var pārdot tiem, kam tās vajadzēs nākamgad. Skaidrs, ka izdevējus šāds «minibizness» pārāk nepriecē. Tieši šī «viengadība» būtu tiešākais mudinājums neaizrauties ar superizdevumiem, jo vienu gadu izturētu pat brošētie…
Skandināvu dāsnums atmaksājas
Gluži citādi tas ir Eiropā, kur valsts parasti uzņemas mācību grāmatu tēriņus vismaz tajā skološanās posmā, ko pati par obligātu noteikusi.
Luksemburgā mācību grāmatas un mācību līdzekļus pamatskolās izsniedz par brīvu. Vidusskolēniem gan par tiem jāmaksā, taču maznodrošināto ģimeņu atvases var lūgt finansiālu atbalstu no Izglītības ministrijas. Savukārt Nīderlandē mācību grāmatas ne vien ir par brīvu, bet… arī paliek skolēna īpašumā!
Vācijā daļu no nepieciešamajiem mācību līdzekļiem skolēni saņem bez maksas, daļa (dārgākie!) tiek aizdoti lietošanai. Ja kāds no aizdotajiem līdzekļiem tā vai cita iemesla dēļ pāriet skolēna īpašumā, vecākiem atkarībā no rocības tiek prasīts vērtību daļēji atlīdzināt. Savukārt burtnīcas, rakstāmpiederumus, darbmācībai un zīmēšanai nepieciešamo parasti iegādājas vecāki. Daļā valsts skolu nodrošina arī dārgākos no tiem. Atšķirības Vācijas federālo zemju vidū var būt itin lielas, dažās ar bezmaksas mācību līdzekļiem apgādā pat privātskolu audzēkņus.
Francijā ne visur un ne visi vecāki ir brīvi no tēriņiem par mācību līdzekļiem. Toties 6 – 18 gadus vecie bērni, kuru ģimenēs iztikas līdzekļu ir mazāk par valsts noteikto, sākot skolas gadu, saņem skolas sākuma pabalstu – aptuveni 65 eiro. To piešķir aptuveni 3,5 miljoniem audzēkņu no 2,9 miljoniem ģimeņu. Līdzīgi ir Luksemburgā: vienīgajai atvasei 6 – 11 gadu vecumā pabalsts ir 95 eiro (Ls 54), bet vecākiem skolēniem – 136 eiro (Ls 77,5). Savukārt vecākiem, kam uz skolu jāpoš divas atvases, summa katram bērnam teju vai divkāršojas, līdzīgi arī trīs un vairāk bērnu saimēm. Latvijā šādas labvēlības izrādīšana atkarīga vienīgi no pašvaldību vai darbavietu labās gribas.
Somijā obligātās deviņu klašu izglītības laikā visi audzēkņiem nepieciešamie izglītības materiāli, kā arī transporta izdevumi ir bez maksas. Turklāt šajā valstī jau vairāk nekā 50 gadu valda tradīcija – katram skolēnam ir paredzēta viena bezmaksas siltā ēdiena reize. Vidusskolā tiek saglabāta gan bezmaksas maltīte, gan transports, vienīgi izglītības materiāli parasti jāfinansē ģimenei. Līdzīgi atvieglojumi ir arī Zviedrijas skolēniem un viņu ģimenēm, bezmaksas maltīti ieskaitot.
Vai pēc izlasītā kādam izbrīnu radīs «Eurostat» oficiālais pārskats par jauniešu izglītības līmeni ES valstīs 20. gadsimta izskaņā, kas liecina, ka Somijā 85 procenti jauniešu vecumā no 25 līdz 29 gadiem beiguši vidusskolas? Somus gan nedaudz pārspēj tuvējie kaimiņi zviedri (87 procenti) un dāņi (90 procenti). Turpretim Portugālē vidējo izglītību bija ieguvuši tikai 35 procenti, Spānijā – 58, Itālijā – 60 procenti.
Visdārgākais pakalpojums
Apvienotās Karalistes dažādās daļas tomēr vieno valsts un vietējo varu rūpes par skološanās līdzekļiem. Anglijā un Velsā municipalitāšu finansētajās pamatskolās un vidusskolās nedrīkst prasīt maksu par mācību grāmatām un kancelejas piederumiem. Ievērību pelna piebilde par izglītības finansēšanu Skotijā: «Izglītība ir visdārgākais vietējo varas iestāžu nodrošinātais pakalpojums.»
Arī Latvijas budžets ik gadus nelielu summu (nepilnus Ls 2 katram skolēnam) novirza mācību grāmatu iegādei, taču vecāku vairākums to neizjūt. ISEC speciāliste bibliogrāfijas jautājumos Ināra Švarca skaidro, ka valsts atbalsts mācību grāmatu iegādei nonāk katrā skolā atbilstoši skolēnu skaitam, bet izglītības iestādes kompetencē ir izlemt, kam vairāk vajadzīga palīdzība – mazturīgajiem, mācību grāmatu iegādei skolu bibliotēkas krājumiem vai visiem vienādi sadalāma. Cerību vieš Māra Krastiņa solījums jau ar nākamo gadu budžetā iekļaut summu (Ls 5 katram audzēknim), kas, viņaprāt, trīs gadu laikā ļautu skolas apgādāt ar visu nepieciešamo izglītošanās literatūras komplektu. Par šādas summas iedalīšanu mācību grāmatu iegādei Ministru kabinetam vēl jālemj.
