Vakar Zemkopļbas ministrijas preses konferencē Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta direktore Velta Feodorova informēja par subsīdijām.
Vakar Zemkopļbas ministrijas preses konferencē Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta direktore Velta Feodorova informēja par subsīdijām.
Atzīstot nepilnības, līdztekus tika norādīts, ka subsīdiju saņēmēju skaits gadu no gada paplašinās. Tā, pērn atbalstu saņēmuši 6000 slaucamo govju ganāmpulku īpašnieki (Jelgavas rajonā 144), bet šogad savus pieteikumus iesnieguši jau 11 tūkstoši zemnieku. Pārmaiņas kā govju, tā jaunlopu subsidēšanas principos, pēc V.Feodorovas domām, virzīti tikai uz vienu ekonomisku saimniekošanu. Tā Latvijas brūnās šķirnes liellopu audzēšana tiek subsidēta tikai tad, ja ganāmpulkā to skaits pārsniedz simtu. Aprēķini liecina, ka šādās lielfermās viena gaļas kilograma pašizmaksa ir 55 santīmi. Bet nelielās kūtīs gandrīz divkārša 95 santīmi. Respektīvi, mazajam saimniekam nav ko ķēpāties ar liellopu audzēšanu, bet piena teļi pārdodami lielāku ganāmpulku īpašniekiem.
Nenoliedzami, spēcīgākajiem zemniekiem domāta arī šāgada subsīdiju pieauguma summa (seši miljoni latu), kas novirzīta ar attīstību saistītiem projektiem. Zemniekiem, kas gribēdami nevar pacelties pāri subsīdiju latiņai, jāsamierinās ar līdzšinējiem nodokļu atvieglojumiem.
Arī tehnikas pircējiem V.Feodorova atgādināja, ka subsīdijas paredzētas tikai par sertificētu agregātu iegādi. Protams, tehnikas sertificēšana kalpo zemnieka interesēm, lai neiegrābtos «Belarusā», kas ārēji atgādina rūpnīcā ražotu traktoru, bet kuram iekšējie agregāti montēti tepat, Latvijā. Tiesa, pagājušajā gadā atbildīgie ierēdņi zemniekiem par 1994. gadā pieņemta lēmuma stāšanos spēkā aizmirsa atgādināt un nostādīja lauciniekus fakta priekšā.