Nu ko, atliek vien nosvinēt pēdējo šīs vasaras gaviļnieku – Aigara un Vilmas – vārdadienu.
Nu ko, atliek vien nosvinēt pēdējo šīs vasaras gaviļnieku – Aigara un Vilmas – vārdadienu.
Priecīgs, bezgala mundrs un ļoti optimistisks – tieši tāds ir šodienas gaviļnieks Aigars Ansonskis. Ar viņu sarunājamies pašā rīta agrumā.
Gaviļnieka vājība ir mūzika. Aigars ir cilvēks, kas uz pasauli raugās ar mūzikas acīm. Aizraušanās ar to sākusies, jau maziņam esot. Vēlāk sekojusi mūzikas skola, kur mācījies akordeona spēli. Pēcāk Aigars pārgājis uz pūšamajiem instrumentiem, lai tāpat kā tēvs iemācītos spēlēt korneti.
«Mazs puika būdams, sajaucu korneti ar klarneti un pieteicos neīstajā klasē. Biju tik ļoti nobijies, ka nekādi nespēju skolotājai pateikt, ko īsti vēlos spēlēt. Galu galā, beidzot mūzikas skolu, spēlēju vēl citu instrumentu – fagotu. Konservatorijā apguvu arī saksofonu un kora orķestra diriģēšanu,» stāsta Aigars.
Ar saksofonu tagad saistās arī Aigara vaļasprieks – spēlēšana paša izveidotajā grupā «Medem». «Tā nu sanācis, ka iegūtā profesija man ir kā hobijs, bet ikdienā, strādājot «Latvijas gāzē», daru pavisam ko citu. Tomēr jūtos ļoti labi – man patīk darbs, bet mūzika paliek dvēselei un gara atpūtai,» saka gaviļnieks.
Bez muzicēšanas Aigaru interesē arī tehnika un amatnieka darbi. Patīkot arī lasīt. «Grāmata, kuru bieži paņemu rokās, ir Bībele, dažos brīžos tā ļoti palīdz. No sirds iesaku ikvienam to ik palaikam palasīt,» teic gaviļnieks.
Domājot par nākotni, Aigars cer uz labāku dzīvi, lai cilvēki varētu strādāt savās profesijās un būtu gandarīti gan garīgi, gan materiāli. Bet pats galvenais – lai visi justos šai pasaulē kādam vajadzīgi.
