Eiropas Savienības lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers ir ierosinājis nākotnē atteikties no rudzu iepirkšanas intervencē, jo šai graudaugu kultūrai neesot gandrīz nekāda pieprasījuma.
Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers ir ierosinājis nākotnē atteikties no rudzu iepirkšanas intervencē, jo šai graudaugu kultūrai neesot gandrīz nekāda pieprasījuma. Savukārt zinātnieki uzskata, ka rudzus varētu izmantot rūpniecībā, proti, ražot no tiem celtniecības materiālus. Kas notiks ar Latvijas rudzu audzētājiem un rudzu maizes ēdājiem, kamēr ES izdomās, vai šī kultūra būs vai nebūs vajadzīga.
Eiropas draudi rupjmaizei
F.Fišlers uzskata, ka vajadzētu būtiski samazināt dotācijas rudzu audzētājiem, jo, pēc Eiropas Komisijas atzinuma, rudzu maize ES valstīs nav plaši iecienīta, dienvidos tādu vispār tikpat kā nepazīst, jo tur pārtikā lieto no kviešiem ražotu maizi. Turpretī Latvijā rudzu maize ir pietiekami populāra – no maizes cepēju iepirktajiem miltiem aptuveni trešā daļa ir rudzu milti.
F.Fišlers paziņojis, ka tikai dažās valstīs patērētājiem garšo rudzu maize, tāpēc būtu jāmaina rudzu subsidēšanas shēma. Līdz šim ES lauksaimniecības produkcijas ražotājiem tiek piedāvāta alternatīva – vai nu pārdot savu preci brīvajā tirgū, vai arī nodot ES intervences noliktavā par noteiktu cenu. Tādējādi lauksaimniecības produkcijas ražotājiem tiek nodrošināti minimālie ienākumi. Ja rudzu audzēšana netiks atbalstīta tāpat kā citu graudaugu kultūru, piemēram, kviešu ražošana, tad no rudzu biznesa varētu izstāties daudzi zemnieki.
Latvijā rudzu maizi ēd gardu muti
Latvijā rudzu audzēšana no nacionālajām subsīdijām tiek atbalstīta tāpat kā kviešu, auzu un citu graudaugu audzēšana. Tiešie maksājumi par rudzu hektāru (tāpat kā citu graudaugu, pākšaugu, eļļas augu) šogad ir 15 latu, ja tīrums apsēts ar sertificētu sēklu. Arī intervences cenas rudziem ir identiskas kviešu cenai – šogad no 1. augusta līdz 30. septembrim 64 lati par tonnu. Oktobrī intervences cena ir noteikta 67 lati par tonnu, bet no 1. novembra līdz nākamā gada 30. aprīlim – 70 latu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ilgākā laika posmā rudzu platības ir palielinājušās: 1995. gadā ar rudziem apsēja 40 400 hektāru, pērn – 55 800 hektāru. Attiecīgi augusi arī rudzu kopraža. 1995. gadā novāca 71 300, pērn – 107 200 tonnas rudzu. Diemžēl pēdējos gados rudzu sējplatības Latvijā samazinās – šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu par 22 procentiem. Lauksaimniecības gada ziņojuma dati liecina, ka pērn rudzi aizņēma 13 procentu no sējplatībām.
«ES tiešām ir izveidojusies absurda situācija – tiek audzēta un atbalstīta kultūra, kas pārtikā izmantota maz. Līdz ar to izveidojas lieli uzkrājumi un graudu tirgū rudziem ir zema cena. Latvijā situācija ir citāda. Līdzšinējā prakse parāda, ka intervencē rudzu graudi nonāk maz, var teikt, simboliski. Pērn no intervencē iepirktajām 42 000 tonnām graudu rudzu bija tikai 4000 tonnu,» skaidro Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktora vietnieks Jānis Sietiņsons. Viņš ir optimists un domā, ka iespējamais ES lēmums vairs neiepirkt rudzus intervencē Latvijā neko būtisku nemainīs.
«Rudzi pārtikai būs vajadzīgi vienmēr, tāpēc jau tradīcijas nemainīsies un arī nākotnē mēs ēdīsim rudzu maizi,» uzskata J.Sietiņsons. Arī Latvijas Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Valters Bruss šaubās, vai ES iespējamie lēmumi par rudzu neiepirkšanu intervencē varētu ko mainīt Latvijā. Viņaprāt, bažas, ka rudzu maize Latvijā pazudīs no veikalu plauktiem, ir liekas.
«Hanzas maiznīcas» tirdzniecības un mārketinga direktore Jolanta Māziņa pastāstīja, ka 27 procenti no šā gada septiņos mēnešos maizes cepšanai iepirktajiem miltiem ir rudzu milti. Savukārt no kopējā pārdotā maizes apjoma šā gada septiņos mēnešos 35 procenti ir kviešu rudzu maize, 11 procenti – rudzu maize, bet 54 procenti – kviešu maize.
Rudzus izmantos māju būvēšanā
J.Sietiņsons arī atzina, ka par rudzu nākotni ES ir pretrunīga informācija. «ES tiešām ir lieli rudzu apjomi, bet tajā pašā laikā starptautiskās graudu zinātnes un tehnoloģiju asociācijas konferencē Vīnē tika runāts par to, ka rudzu graudus varētu izmantot nepārtikā – ražot ekoloģiskus un videi draudzīgus celtniecības materiālus, piemēram, pārklājuma materiālus. Ja zinātne attīstītos šajā virzienā, rudzu pārprodukcija nedraudētu, tos varētu audzēt lielās platībās. Tātad ES valda divi pretrunīgi viedokļi – ierēdņi uzskata, ka rudzu tiek izaudzēts par daudz, savukārt zinātnieki domā, ka to ir krietni par maz, lai īstenotu ideju par rudzu izmantošanu nepārtikā,» skaidroja J.Sietiņsons.
Pēc zinātnieku aplēsēm, rudzu audzēšana nepārtikas vajadzībām tuvākajos gados strauji attīstīties. J.Sietiņsons konferencē tikās ar kolēģiem no Vācijas, kuri piedāvāja Latvijas zemniekiem iespēju realizēt rudzu graudus Vācijā tieši šādiem mērķiem.
«Diemžēl mēs neizaudzējam tik daudz rudzu, lai pietiktu pašu pārtikai, ik gadu tie tiek ievesti,» atgādināja J.Sietiņsons. «Savukārt lopbarībā rudzus patērē maz. Ja šī zinātnieku ideja par rudzu izmantošanu nepārtikā realizēsies, tas nozīmē, ka mūsu aprēķinātās rudzu ražošanas kvotas nebūt nav par lielu un nav pamata atkāpties no sarunu pozīcijas dokumentā izteiktās prasības par 688 000 hektāriem aramzemes. Argumenti ir pietiekami nopietni.»
