Kad saprotam, ka uz šīs zemes dzīvei atvēlētā laika sprīža garumu mums nav lemts uzzināt, tikai tad spējam novērtēt katru nodzīvoto dienu, neuztraucoties par sīkumiem, priecājoties par dzīvi un dabu.
Kad saprotam, ka uz šīs zemes dzīvei atvēlētā laika sprīža garumu mums nav lemts uzzināt, tikai tad spējam novērtēt katru nodzīvoto dienu, neuztraucoties par sīkumiem, priecājoties par dzīvi un dabu. Ar šādu dzīves moto otrdien otro dzīves gadsimtu iesāka vēl ņiprā pansionāta «Zemgale» iemītniece Anna Antonova.
Jubilāri dzīve vairākkārt mētājusi no Krievijas (kas ir viņas dzimtā puse) uz Latviju un atpakaļ. Nu jau deviņus gadus Annas kundze dzīvo sociālās aprūpes centrā «Zemgale». Tā direktore Astrīda Kroģere pastāstīja, ka jubilāre dzimusi 1902. gada 3. septembrī Krievijā klosterī, jo viņas vecāki tajā kalpojuši.
Kad Annai bija deviņi mēneši, abi vecāki noslīka vietējā upē. Meitene uzauga klosterī, bet vēlāk dzīvoja pie radiem sādžā un saimniecībā strādāja dažādus lauku darbus.
Izaugusi par jauku, skaistu un enerģisku meitu, Anna aizbrauca uz Maskavu, kur iepazinās ar latviešu puisi, kas tolaik dienēja armijā. Kad meitene secināja, ka ir mātes cerībās, viņa puisim uz Latviju līdzi vis nebrauca, bet atgriezās savā sādžā. Annai piedzima meita Žeņa, kuru viņa izaudzināja viena. 1949. gadā Žeņa atbrauca uz Latviju pie tēva un viņa radiem, iepazinās ar latviešu puisi un palika Latvijā.
Pēc gada Anna brauca ciemos pie meitas, lai varētu auklēt mazmeitu, bet ilgi te nepalika. Tomēr 1974. gadā viņa atgriezās Latvijā uz palikšanu.
1993. gada augustā Annas kundze iestājās sociālās aprūpes centrā «Zemgale», jo viņai tur iepaticies. «Tur viņu mīļi sauc par Annušku,» stāsta A.Kroģere.
Svētku dienā ciemos pie jubilāres bija ieradušies arī radi, pie kuriem Annuška šad tad mēdzot no aprūpes centra «aizbēgt», taču vienmēr atgriežas atpakaļ. «Raksturā viņa ir ļoti patstāvīga, principiāla un stingra,» saka A.Kroģere.
Labu veselību un lielu cilvēka laimi Annuškai vēlēja Ozolnieku pagasta Padomes priekšsēdētājs Māris Ainars. Laba vēlējumiem pievienojamies arī mēs, redakcijas darbinieki.
