Dabā ir domāts par visu. Tai dota arī spēja pašattīrīties, un, ja vien nav aiziets par tālu, ir arī vairāki veidi, kā atgūt zaudēto līdzsvaru. Mūsu senči zināja un izmantoja šos paņēmienus.
Dabā ir domāts par visu. Tai dota arī spēja pašattīrīties, un, ja vien nav aiziets par tālu, ir arī vairāki veidi, kā atgūt zaudēto līdzsvaru. Mūsu senči zināja un izmantoja šos paņēmienus. Viņi, piemēram, zināja par sudraba dzīvinošo ietekmi, tā jonu apbrīnojamo spēju iznīcināt kaitīgās un slimības nesošās baktērijas. Šo efektu viņi ikdienā izmantoja pavisam vienkārši – dzerot un ēdot no sudraba traukiem. Arī svētais ūdens taču nav nekas cits kā sudraba joniem uzlādēts ūdens. Atcerēsimies laikus, kad katram jaundzimušajam bija pieņemts dāvināt sudraba karotīti. Vai tikai krustvecāki bērniņam tā nevēlēja veselīgu un tīru dzīvi? Tagad mēs visai vieglprātīgi ignorējam senās tradīcijas, negribot ticēt, ka tās ietver rūpes par mūsu garīgo un fizisko veselību.
Sudrabs tiešām nes svētību cilvēkam. Tā starojumi veicina garīgo attīstību. Organiskais sudrabs, kas ir kāpostos, dzērvenēs, gurķos, dažos ūdensaugos un jūras dzīvniekos, jāuzņem regulāri, jo tas «atbild» par oksidācijas procesiem organismā. Zinātnieki atklājuši, ka ik dienas cilvēkam jāsaņem 0,088 mg sudraba jonu. Sudrabs vairo arī imunitāti un palīdz atjaunot asins sastāvu. Ķermenī tas koncentrējas aknās, tas ir, asins plazmā, smadzenēs, nervu šūnās, iekšējās sekrēcijas dziedzeros un kaulos. Sudraba joni aptur audzēju aminoskābju veidošanos, bet, pārstājot veidoties audzēju olbaltumiem, tas beidz augt. Atklāts, ka asinis nogādā sudrabu uz iekaisuma un potenciālajām iekaisumu un sastrutojuma vietām, kur tas iesaistās aktīvā cīņā pret mikrobiem.
Eksperimenti, lai izpētītu sudraba dažādās iedarbības, izdarīti jau pirms 100 gadiem. Literatūrā atrodami vairāki piemēri, kuros stāstīts par tā dezinficējošā efekta izmantošanu klīnikās, farmakoloģijā, tautsaimniecībā. Zinātnieki šajos gados ir pierādījuši sudraba pozitīvo ietekmi uz cilvēka organismu, tā pilnīgo nekaitīgumu un galu galā atzinuši to par ideālu dezinfekcijas līdzekli.
Krievu zinātnieki Ogaņesovs Rostovā un Deņisovs Novočerkaskā 90. gadu vidū, elektrolīzes procesam kļūstot vienkāršākam, atklāja veidu, kā iegūt noturīgus sudraba jonu savienojumus, kas savas īpašības šķīdumā saglabā veselu gadu.
Tas paver ārkārtīgi lielas iespējas ne tikai ūdens dezinficēšanā, bet arī medicīnā un pārtikas rūpniecībā. Šī metode pašlaik atzīta par visefektīvāko un ekoloģiski tīrāko (ražošanas atkritumi nav toksiski un nenodara nekādu ļaunumu apkārtējai videi).
Ar prieku jāatzīst, ka beidzot cilvēks ar modernajām tehnoloģijām ir nevis grāvis, bet gan palīdzējis tuvināties dabas harmonijai.
Pēc J.Gustava grāmatas «Vislielākais brīnums» sagatavojusi Baiba Sprance
