Bioloģiskajai lauksaimniecībai pēc Latvijas iestāšanās ES paveras lielas iespējas, jo pieprasījums pēc tīras pārtikas Rietumos aug.
Bioloģiskajai lauksaimniecībai pēc Latvijas iestāšanās ES paveras lielas iespējas, jo pieprasījums pēc tīras pārtikas Rietumos aug.
Turklāt ES sola lielāku atbalstu videi un ainavas saglabāšanai, bet mazāku – intensīvajai lauksaimniecībai.
Bioloģiskā saimniekošana nebūs galvenā
Sabiedriskā vides aizsardzības organizācija «Zaļā brīvība» sadarbībā ar partneriem no Lielbritānijas «Powerful Information» Kuldīgas rajona Rendas pagasta zemnieku saimniecībā «Upmaļi» bija noorganizējusi semināru, kurā piedalījās vairāki desmiti bioloģiski saimniekojošu zemnieku.
Lielbritānijā bioloģiskās saimniecības pašlaik saņem lielāku atbalstu nekā tradicionāli saimniekojošās un to darbība tiek ļoti stingri reglamentēta, informēja semināra vadītājs Marks Redmans no Lielbritānijas.
Pēc viņa domām, bioloģiskā lauksaimniecība turpinās attīstīsies, bet diez vai tāda produkcija aizņemšot vairāk par 20 procentiem tirgus. Tomēr Lielbritānijā pirms vairākiem gadiem bija visai skeptiska un nosodoša attieksme pret bioloģiskajām saimniecībām. M.Redmans stāstīja, ka šīs saimniecības, juzdamas attīstības iespējas, bija centušās paplašināties un bieži tas noticis uz mežu un apkārtējo neskarto pļavu rēķina, par ko saņemts sabiedrības nopēlums. Ilgu laiku bioloģiskās saimniecības neguva arī valsts atbalstu.
Ekoloģisko produkciju piedāvā arī Dānijas veikalos. Tā tiek īpaši un pamanāmi atzīmēta. Tomēr, kā atzina Kopenhāgenā sastaptais Latvijas vēstnieks Dānijā Aivars Baumanis, dāņi ir taupīga tauta un nevēlas maksāt vairāk par tīru pārtiku, tāpēc šai produkcijai nav sevišķi liels noiets.
Eiropas Savienību pielīdzina klubam
M.Redmans, būdams laucinieks, nevis ES ierēdnis, ir pētījis ES struktūru. Tagad viņš konsultē kandidātvalstis, lai palīdzētu tām sagatavoties iestājai ES un saprast, kas īsti ir ES un kāda ir tās lauksaimniecības politika. M.Redmans, kā jau brits, ES nosauca par klubu. Tā uzdevums – sabalansēt tā biedru intereses un neļaut izcelties ķīviņiem. Līdz šim tieši lauksaimniecība bija visvairāk atbalstītā nozare ES.
«Augot iedzīvotāju dzīves līmenim un maksātspējai, pārtikai netika tērēts vairāk naudas. Līdz ar to, lai segtu šo starpību, lauksaimniekiem piemaksāja no kopējiem līdzekļiem. Tagad ir skaidrs, ka šī politika ir pilnībā izgāzusies. Tāpēc ES plāno samazināt tiešos maksājumus, bet palielināt līdzekļus vides sakārtošanai. Taču, lai saņemtu subsīdijas no ES, Latvijas, tāpat kā citu valstu zemniekiem, būs jāpiemērojas ES prasībām, tai skaitā arī vides, dzīvnieku labturības prasībām,» skaidroja M.Redmans.
Viņš gan piebilda, ka maksājumu sadale notiks nacionālā līmenī, tātad daudz kas būs atkarīgs no Latvijas ierēdņiem. Latvijas zemniekus tas gan neielīksmoja, un viņi bažījās, vai ar atbalstu, ko ES sniegs, piemēram, par skaistas pļavas saglabāšanu un uzturēšanu, pietiks, lai izskolotu trīs bērnus.
Latvijā bioloģiski saimnieko daudzi
Pašlaik Latvijā bioloģiskās saimniecības statuss ir 200 saimniecībām. Tās ar savu produkciju lielākoties nodrošina bērnudārzus un skolas. Savukārt tirdzniecībā bioloģiskie produkti tikpat kā nenonāk. Tas nozīmē, ka šīs nozares attīstībai ir lielas iespējas gan pašlaik, gan arī pēc Latvijas iestāšanās ES. Nākamgad atbalsts bioloģiskajai saimniekošanai paredzēts arī SAPARD programmā.
Valstī daudz zemnieku saimnieko ar bioloģiskām metodēm, bet ne visi ir saņēmuši sertifikātus.
Bioloģisko produkciju rīdzinieki un pilsētas viesi var nopirkt piektdienas pēcpusdienās un sestdienās līdz pusdienas laikam Vecrīgā, Alberta laukumā Līvu sētā, kur notiek Zaļais tirdziņš.
Pārtikas skandāli mazina uzticību
Lai gan, pēc M.Redmana teiktā, bioloģiskā saimniekošana ES tiek uzraudzīta ļoti rūpīgi, Latvijas zemnieki atgādināja, ka ES nesen pāršalca pārtikas skandāls, kas iedragāja bioloģisko saimniecību prestižu. Tajās, pašām nezinot, dzīvnieku barošanā tika izmantoti ar aizliegto herbicīdu nitrofēnu saindēti graudi. Tos bija lietojušas gan parastās, gan arī bioloģiskās saimniecības. Nenoliedzami, šādi skandāli mazina uzticību bioloģiskajai saimniekošanai, lai gan ar laiku negatīvais aizmirstas, sprieda M.Redmans.
Viņš stāstīja, ka Dānijā pašlaik tiek pārkārtota cūkkopība: cūkas vairs neturēs tik lielos kompleksos kā līdz šim, bet mēģinās tām nodrošināt daudzmaz dabīgus apstākļus. Dāņu uzņēmēji jau pirms diviem gadiem meklēja iespējas Latvijā iegādāties lielos daudzumos bioloģiski audzētu cūkas gaļu.
Briti baidās no Latvijas zemniekiem
M.Redmans atzinās, ka britu zemnieki īstenībā ļoti baidās no kandidātvalstu, tai skaitā Latvijas, lauksaimniekiem, jo pie mums ir zemākas ražošanas izmaksas, līdz ar to arī produkcija ir lētāka.
M.Bergmane bilda, ka Lielbritānijas zemnieki no mums baidās tāpēc, ka zina – mūsu zemnieki ir ar mieru strādāt smagi un daudz, saņemot minimālu samaksu. «Tāpēc arī mūsu produkcija ir vērtīgāka. Mēs neesam nekādi bārenīši un nebūsim pēdējie šajā klubā,» sacīja M.Bergmane.
Savukārt A.Baumanis bilda, ka Dānijas zemnieki par Latvijas pievienošanos ES saimei sevišķi neuztraucas. Pašlaik Dānijā latviešu dzīvo un strādā ļoti maz, savukārt Latvijā jau ir 24 saimniecības, kuru īpašnieki ir dāņi. A.Baumanis minēja, ka pēc Latvijas iestāšanās ES, visticamāk, dāņi pa galvu pa kaklu nemetīsies izpirkt Latvijas zemi, jo tie, kas ir vēlējušies iegādāties šeit īpašumus, to jau ir izdarījuši.
