Noteikti lielai daļai iedzīvotāju, dzirdot vārdus Eiropas Savienība, sāk viegli šķebināt, jo pēdējo gadu laikā burtu salikums ES varētu būt viena no visbiežāk informācijas līdzekļos lietotajiem abreviatūrām.
Noteikti lielai daļai iedzīvotāju, dzirdot vārdus Eiropas Savienība (ES), sāk viegli šķebināt, jo pēdējo gadu laikā burtu salikums ES varētu būt viena no visbiežāk informācijas līdzekļos lietotajiem abreviatūrām. Taču socioloģisko aptauju dati rāda, ka iedzīvotāju informētība par ES ir vāja.
Īpašā situācijā ir nonākuši uzņēmēji, kuriem atlicis visai maz laika (provizoriski 2004. gada pavasaris), lai pārorientētos uz ES tirgus prasībām, kad mēs kļūsim par pilntiesīgu dalībvalsti. Jāatzīst gan, ka daļa uzņēmēju jau tagad ar panākumiem strādā šajā tirgū, tomēr liela daļa mazo un vidējo uzņēmēju vēl joprojām uz ES skatās ar aizdomām un bez pārliecības, ka šajā tirgū atradīsies vieta arī viņiem.
Lai veicinātu izpratni par uzņēmējdarbības vidi un iespējām ES, žurnāls «Kapitāls» un Lietišķās informācijas dienests trešdien organizēja biznesa forumu «Latvijas uzņēmēju iespējas Eiropas Savienībā». Kā pēc referētāju, tā viesu saraksta šis forums izskatījās gana prestižs. Par tā moderatoriem tika izraudzīti ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, Valkas mērs Vents Krauklis un zvērināts advokāts Raimonds Slaidiņš, referēja Eiropas Komisijas delegācijas pārstāve Hella Gerta, Ungārijas Zinātņu akadēmijas pārstāvis Ondrešs Bakāčs, Nīderlandes goda konsuls Austrijā Huberts Berčs, Īrijas Mazo uzņēmumu asociācijas prezidents Kīrens Kroulijs u.c. Vienīgi žēl, ka foruma pirmā daļa tika veltīta ārvalstu makroekonomisko rādītāju analīzei, kuras praktiskā lietderība Latvijai ir visai apšaubāma.
Daudz tika runāts par ieguvumiem un zaudējumiem ES uzņēmējdarbības sakarā.
Apkopojot referentu minētos ieguvumus, ko ES var sniegt Latvijas uzņēmējiem, atliek secināt, ka ES patiešām ir vienīgā iespēja, kā pēc iespējas ātri un kvalitatīvi var attīstīt savu ekonomiku un celt vispārējo labklājību. Uzskaitīšu tikai dažus no forumā minētajiem ieguvumiem, ko var dot ES. Noteikti palielināsies investīciju apmērs, jo kandidātvalstu tirgus daudzās nozarēs vēl ir neapgūts un pietiekami elastīgs. Piemēram, Zviedrijā un Austrijā pēc iestāšanās ES (1995. gadā) investīciju apmērs dubultojies. Uzņēmējiem parādīsies arī iespējas piesaistīt līdzekļus no dažādiem fondiem investīciju projektiem un izpētei. Cits jautājums, vai mūsu uzņēmēji pratīs šo naudu paņemt un efektīvi izmantot. Pie ieguvumiem jāmin arī kopējais tirgus, jo daudziem uzņēmējiem Latvijā pašlaik ir par šauru. Te gan jāpiebilst, ka mums vairāk būtu vērts orientēties uz pašreizējo kandidātvalstu (Lietuva, Polija, Čehija utt.) tirgu, kas nav tik piesātināts kā Rietumeiropas valstu tirgus. Taču jārēķinās, ka pirktspēja nebūs tik augsta kā Rietumeiropā.
Tika atzīmētas arī vairākas problēmas, kas sagaida mūsu uzņēmējus ES. Par aktuālāko noteikti jāuzskata ES direktīvas un prasības, kas pārsvarā skar ražotājus. Galvenokārt tās attiecas uz vides aizsardzību, darba drošību un produkcijas kvalitāti. Atsevišķās nozarēs sarunās ar ES ir panākti pārejas periodi, lai uzņēmējiem būtu pietiekami daudz laika piemēroties ES prasībām. Tika uzsvērts, ka tieši tagad ir tas brīdis, kad jāsāk domāt par ražošanas modernizāciju, lai nebūtu par vēlu. Bet tiem, kas neredz finansiālas iespējas pārkārtot savas ražotnes atbilstoši ES prasībām, būtu jāsāk domāt par kooperāciju vai pārkvalifikāciju.
Par zināmu draudu ES vienotajā tirgū uzņēmēji uzskata arī pastiprināto konkurenci. Tomēr šajā sakarā nevajadzētu aizmirst par savām priekšrocībām – cilvēkresursiem, kas mūsdienu konkurences cīņā ir galvenais iemesls, kādēļ viens uzņēmums izdzīvo un attīstās, bet cits bankrotē. Cilvēkresursi Latvijā ir salīdzinoši lēti un labi izglītoti. Līdzīgi ir arī ar izejvielām, kas atsevišķos gadījumos mums ir pat piecas reizes lētākas nekā ES valstīs. Vēl par priekšrocību jāuzskata ģeogrāfiskais stāvoklis (esam tuvu noieta tirgiem) un eiropeiskā mentalitāte, kas ļauj viegli pielāgoties Eiropas tirgus prasībām. Protams, būs vairāki faktori, kas apgrūtinās konkurētspēju. Noteikti tas būs kapitāla trūkums, lai modernizētu ražošanu, korupcija un zināšanu trūkums. Tieši menedžmenta zināšanu trūkums līdz šim daudziem uzņēmumiem ir traucējis veiksmīgi attīstīties. Hansabankas valdes loceklis Druvis Skulte uzsvēra, ka Latvijas uzņēmējiem katastrofāli trūkst zināšanu, kā vadīt uzņēmumu, piesaistīt kapitālu un pārdod savu produktu. Šī nezināšana izpaužas kaut vai attieksmē pret klientu, jo Latvijā līdz šim sociālā atbildība pret patērētāju nav vispārizplatīta parādība. Tas liecina par to, ka izglītība ir joma, kurā nepieciešamas arvien lielākas investīcijas. Arī pašiem uzņēmējiem būtu vairāk jāinvestē savu darbinieku tālākizglītībā un jāliek uzsvars uz izglītošanos mūža garumā, jo zināšanas ir viens no svarīgākajiem konkurētspējas priekšnoteikumiem.
Pie problēmām noteikti vēl jāmin izslavētā Briseles birokrātija, kas ne vienu vien labu projektu ir «nositusi» ar ne mazāk labu direktīvu. Uz to mums jau tagad jābūt gataviem un jāmācās no esošo dalībvalstu pieredzes. Lielākajā daļā dalībvalstu birokrātiskos šķēršļus palīdz pārvarēt attiecīgo nozaru asociācijas. Piemēram, Īrijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas pamatuzdevums ir paaugstināt uzņēmēju kompetenci, informējot par likumdošanas izmaiņām un citiem jautājumiem, kā arī palīdzēt uzņēmējiem apiet birokrātiskos šķēršļus, piedāvājot risinājumus, kā «izbīdīt» vienu vai otru projektu. Diemžēl Latvijā pašlaik nav ne miņas no spēcīgām uzņēmēju asociācijām, kas varētu palīdzēt saviem biedriem.
Katrā ziņā pēc šī biznesa foruma radās pārliecība, ka starp Latvijas uzņēmējiem (tai skaitā starp zemniekiem) ir arī pietiekami daudz eirooptimistu, kas jau tagad ir gatavi izmantot iespējas, kuras sniedz ES.
