Pagājušās nedēļas nogale jau no piektdienas priekšpusdienas Jelgavā bija dažādiem notikumiem pārpilna. Nesaku nemaz, kādiem.
Pagājušās nedēļas nogale jau no piektdienas priekšpusdienas Jelgavā bija dažādiem notikumiem pārpilna. Nesaku nemaz, kādiem. Praktiski viss, kas notiek vai nenotiek, ir vēlēšanu zīmē. Tādu pašreizējās Latvijas politiķu desantu Jelgava nebija piedzīvojusi. Tik tikko varēja paspēt uz visiem mītiņiem no agra rīta līdz pat vēlam vakaram. Pasākumu gūzmas kulminācija bija svētdien – Latvijas Televīzijas pirmsvēlēšanu diskusijas izbraukuma «Milžu cīņas» tiešraide no 2. ģimnāzijas. Sabiedriskā televīzija šogad nolēmusi pārkāpt galvaspilsētas robežu un dodas pie saviem skatītājiem. Mūspusē notikušās cīņas bija pirmais raidījums, kam sekos tiešraides no Kuldīgas, Valmieras un Daugavpils. Ar ko zemgaliešus iepazīstināja?
Pirmkārt, jau ar to, ka viens cīnītājs Zemgalē izrādījies lieks. Nepiedalījās «PCTVL» pārstāvis. Kā informēja raidījuma veidotāji, šis vairāku prokrieviski noskaņoto partiju apvienojums Zemgalē nav spējis tikt pāri četru procentu popularitātes barjerai, ko noteikusi pati televīzija. Zinot nacionālo sastāvu, tas bija pārsteigums.
Otrkārt, jāsecina, ka «PCTVL» dalība raidījumā no pārpildītās skolas zāles nebūtu neko mainījusi visai haotiskajā pasākuma norisē. «Cīņu» vadītāji Sarmīte Plūme, Ilze Jaunalksne un Aidis Tomsons ar uzdevumu tika galā visai sekmīgi, taču pēc pasākuma radās dziļas šaubas par tādas nosacītas diskusijas lietderību. Partijas uz Jelgavu bija deleģējušas neba nu vājākos spēkus – Ventu Balodi («TB»/LNNK), Augustu Brigmani (Zaļo un zemnieku savienība), Arni Kalniņu (LSDSP), Kārli Leiškalnu («Latvijas ceļš»), Einaru Repši («Jaunais laiks») un Ati Slakteri (Tautas partija). Nevaru spriest, kā tas viss izskatījās tālrādes ekrānā, bet, zālē sēžot, radās iespaids, ka jautātājus tā īsti katras partijas pārstāvju atbildes pat neinteresēja. Kā jau bija gaidāms, virsroku ņēma gandrīz visi mūsu vietējie «štata» jautātāji un neapmierinātie. Kaut gan, rīkojot šādu raidījumu cilvēku pilnā zālē, citu reakciju būtu bijis grūti sagaidīt. Īpaši «pa mici» tika Repšem par šķiršanos no sievas, teatrālo «Jaunā laika» deputātu kandidātu solījumu Dieva priekšā Doma baznīcā un, klausītājuprāt, neveiksmīgo «repšiku» maiņu pret latiem.
Lieliski ar savu uzdevumu galā tika Tautas partiju pārstāvošais zemkopības ministrs. Nebija jau īsti arī, par ko sarkt. Atbildes bija pārliecinošas, kas neļāva šaubīties ne mirkli par to, ka arī turpmāk Zemgales zemniekam par nākotni Eiropas Savienībā nevajadzētu uztraukties, kā arī par to, ka ministrijas stūre ir īstajās rokās. Skaidri un gaiši tika paziņots, ka tautpartijieši neatteiktos no Labklājības ministrijas vadīšanas. Arī zemsaviešu līderis izskatījās pārliecinošs. Turklāt jelgavniekus iepriecināja ar paziņojumu, ka vienojušies ar pilsētas mēru par siltuma tarifu iesaldēšanu uz diviem gadiem.
«Ceļinieku» un «tēvzemiešu» pārstāvji labi zināja, ko atbildēt. Bija jūtams, ka darbs Saeimas tautsaimniecības komisijā viņus nodrošinājis ar pietiekamu informāciju par Zemgali. Sociāldemokrātu pārstāvis arī centās ik pa brīdim ko prātīgu pateikt par to, kā viņi mēģinājuši, piedāvājuši, bet ļaunās pozīcijas partijas neļāvušas viņiem neko labu paveikt.
Tomēr par priekšvēlēšanu diskusiju šīs «Milžu cīņas» varētu nosaukt visai nosacīti. Drīzāk tā bija neapmierinātās tautas sāpes izkliegšana sejā tiem, ko viņi uzskata par vainīgiem savā nabadzībā. Labas idejas no partiju pārstāvjiem šādā reizē būtu grūti sagaidīt. Par to raidījuma veidotājiem bija jāiedomājas jau laikus. Cerams, ka pirmā raidījuma mācības tiks tālāk ņemtas vērā. Nedrīkst ļaut pie vārda tikt vienīgi neapmierinātajiem ar dzīvi un apkārt notiekošo.
Pēc tiešraides notika tikšanās ar Latvijas Televīzijas jauno ģenerāldirektoru Uldi Gravu. Tā informācijas ziņā likās daudz piesātinātāka, kaut ilga tikai pārdesmit minūšu. Cerēsim, ka piepildīsies viņa sacītais un mums būs iespēja vēl ne reizi vien kļūt par dažādu raidījumu dalībniekiem un vērotājiem. Tad ar laiku, apgūsim iemaņas uzdot Saeimas deputātam arī daudz būtiskākus jautājumus par reģiona un mūsu pilsētas attīstību.
