Kā «Ziņas» jau rakstīja, premjers Andris Bērziņš publiskojis savas valdības laikā, divarpus gados, gūtos panākumus Latvijas ekonomikā. Piedāvājam ieskatu šajā informācijā.
Kā «Ziņas» jau rakstīja, premjers Andris Bērziņš publiskojis savas valdības laikā, divarpus gados, gūtos panākumus Latvijas ekonomikā. Piedāvājam ieskatu šajā informācijā.
Tā kā Latvijas prioritātes bijušas drošība un stabilitāte un virzība uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO bijusi to panākšanas svarīgākie instrumenti, pašlaik valdība par galveno sasniegumu uzskata iestāšanās sarunu ievirzīšanos finiša taisnē. Izpildīti arī NATO kandidātvalstīm izvirzītie kritēriji. Premjera vārdiem sakot, zvaigžņu stāvoklis Latvijai vēl nekad nav bijis tik izdevīgs un labvēlīgs kā pašlaik. Sociālajām un ekonomiskajām pārmaiņām ir viscerīgākā perspektīva. Un tam esot radīts arī konkrēts – ekonomiskais pamats.
Iekšzemes kopprodukta palielinājums Latvijā ir viens no straujākajiem visās Austrumeiropas valstīs. Tas nozīmē, ka lielākas dotācijas sākuši saņemt zemnieki, rodas papildu iespējas no budžeta finansēt gan skolotāju algu palielināšanu, gan veselības aprūpi, gan policijas stāvokli un īstenot citas saimnieciskās aktivitātes. Šis gads iezīmējas ar to, ka tiek prognozēts IK pieaugums piecu procentu apjomā. Pirmā un otrā ceturkšņa rezultāti liecinot, ka šī prognoze tiks izpildīta un, iespējams, pat pārsniegta, ja mums patlaban nebūtu zināmu problēmu ar kravu kopējo apgrozījumu Latvijas ostās (īpaši pagājušajā mēnesī). Taču situācijas attīstībā vērojamas pozitīvas iezīmes, tādēļ, domājams, arī šī nozare līdz gada beigām dos paredzēto pieaugumu.
Aizvadīto divarpus gadu laikā vērojamas zināmas svārstības investīciju piesaistē. Tas cieši saistīts ar rūpniecības apjomu palielināšanos Latvijā. Rūpniecība lēnām sāk atdzimt, turklāt jaunā kvalitātē, kas neatpaliek no pasaules standartiem.
Runājot par ekonomikas attīstību, viens no būtiskajiem indikatoriem ir būvniecība. Šī nozare pie mums acīmredzami strauji attīstās. Tādēļ arī uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju vektors nepārprotami virzīts augšup. Tas liecina, ka investoriem esam pietiekami interesanti.
Par lauksaimniecības sektoru runājot, nereti dzirdamas žēlabas, ka tur nenotiek nekādas pozitīvas pārmaiņas. No Ministru kabineta augstumiem raugoties, tomēr esot redzams, ka tieši šī esot pirmā un vienīgā valdība, kas pilnībā samaksājusi lauksaimniekiem likumā paredzētos trīs procentus tiešajās subsīdijās plus godprātīgi pildījusi visas saistības attiecībā uz akcīzes nodokļa samaksu par lauksaimniecībā izmantoto degvielu, kā arī devusi līdzfinansējumu visu SAPARD projektu realizācijai. Kopumā lauksaimnieciskās produkcijas apjomi palielinās.
Investīcijas, ražošanas apjomu pieaugums, eksports un imports tieši ietekmē tekošā konta saldo. Pagaidām tas vēl ir negatīvs, taču līkne tuvojas nullei. Mūsu ekonomikai tas neesot īpaši bīstami, jo starpību aizpildot gan tiešās investīcijas, gan ražošanas apjomi.
Ļoti svarīgi ir tas, kā tiek pildīts valsts konsolidētais budžets (tas ir, valsts un pašvaldību kopējais budžets). Ja šo gadu Latvija iesāka ar budžeta deficītu, tad ieņēmumi pirmajos sešos mēnešos liecina: ja nebūtu bijis dažu pašvaldību pieļauto pārkāpumu, pašlaik valstī jau vairs nebūtu budžeta deficīta. Nu jau divus trīs mēnešus fiskālie ieņēmumi ir nedaudz lielāki par izdevumiem. Protams, Andris Bērziņš piebilst, ka šo gadu plānojot, valdība ņēmusi vērā trīs prognozes: pesimistisko, vidējo un optimistisko. Par pamatu tikusi pieņemta vidējā prognoze. Tas ir, tā nebija pārmēru optimistiska jeb rožaina. Ievērojot norises un tendences Eiropas un ASV ekonomikā, uz šā fona mūsu ekonomikas prognozes bijušas pietiekami piesardzīgas. Taču vēl jau esot daudz darāmā, lai nodokļu iekasēšanu uzlabotu, lai, iespējams, jau līdz šā gada beigām pirmoreiz Latvijas vēsturē piedzīvotu budžeta pārsniegšanu. Ja viss iecerētais izdošoties, būšot iespējams runāt par zināmu papildbudžetu.
Būtiski ir pasekot tam, kā ir auguši izdevumi pensiju budžetā. Šā gada budžetā (vismaz pirmajā pusē) valdībai esot gandrīz izdevies sabalansēt šā gada sociālā budžeta ieņēmumu un izdevumu daļu. Diemžēl iepriekšējos gados uzkrāts pamatīgs sociālā budžeta deficīts (aptuveni 74 miljoni latu), kas pakāpeniski vēl jādzēš. Taču valdību gandarī tas, ka patlaban panākta šā budžeta deficīta pietuvošanās nulles atzīmei. Turklāt, visumā samazinoties pensiju saņēmēju skaitam (to nosaka pensijas saņemšanas vecuma robežas pakāpeniska «atbīdīšana»), pensijas palielinās. Vēl Andris Bērziņš «starp citu» uzsver, ka tieši viņa vadītā valdība bijusi tā, kas pensionāriem atļāvusi strādāt un saņemt pilnu pensiju, tādējādi apstiprinot tās prognozes, kuras savulaik veiktas un apliecinājušas, ka, atļaujot pensionāriem strādāt un saņemt pilnā apjomā pensiju, viņi uzrādīs gan pilno algu, gan pensiju, turklāt maksās gan sociālo, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļus, faktiski neradot it nekādus zudumus pensiju budžetā.
