Lai saprastu, cik daudz līdzekļu Eiropā veltī atpūtai, jāiepazīstas ar mājsaimniecības budžetu kopumā.
Lai saprastu, cik daudz līdzekļu Eiropā veltī atpūtai, jāiepazīstas ar mājsaimniecības budžetu kopumā.
ES statistikas birojs visus mājsaimniecības tēriņus ir sadalījis trīs grupās. Pirmajā ietilpst pamata tēriņi, bez kuriem nevar izdzīvot: izdevumi mājoklim (dzīvokļa un tas, ko saucam par komunālajiem maksājumiem, – ūdens, elektroenerģijas, gāzes un citu iegāde), transporta izmaksas, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegāde. 1999. gadā ES pamattēriņiem tika iztērēti 48,1% no mājsaimniecības budžeta. Latvijā 2000. gadā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, apmēram tikpat – 48,8%.
Otrajā grupā ietilpst tēriņi apģērbam un apaviem, mājokļa iekārtai, mājturības piederumiem un mājas uzkopšanai, veselībai, sakariem un izglītībai, kā arī dažādām citām precēm. Tam Latvijā tiek iztērēts krietni vien vairāk nekā Eiropas valstīs – 37,2% salīdzinājumā ar 30,1%.
Pārējie līdzekļi izmantoti trim iespējamiem rekreācijas veidiem: alkoholam un tabakai, restorāniem un viesnīcām, izklaidei un kultūrai. Vismaz piekto daļu budžeta eiropietis tērē atslodzei, visvairāk kultūrai un restorāniem. Savukārt vidējais latvietis gan atzīst nepieciešamību pēc kultūras, tomēr salīdzinoši vairāk (5,5%) tērē iedzeršanai un smēķēšanai. Tiesa, briti (7,9%), īri (6,2%) un somi (5,7%) alkoholam no savas ģimenes budžeta procentuāli tērē vēl vairāk.
