Kādas ir iespējas tiesā piedzīt alimentus, ja tēvs Īrijā strādā jau pusgadu, bet alimentus līdz šim nav maksājis vispār? Pirms tam Latvijā viņam nebija darba. Vīrietim ir divi bērni, kas šogad sākuši iet skolā.
Kādas ir iespējas tiesā piedzīt alimentus, ja tēvs Īrijā strādā jau pusgadu, bet alimentus līdz šim nav maksājis vispār? Pirms tam Latvijā viņam nebija darba. Vīrietim ir divi bērni, kas šogad sākuši iet skolā.
Tieslietu ministrijas tiesu izpildītāju departamenta direktors Ivars Kibermanis Saeimas ESIC paskaidroja: «Latvijas tiesu izpildītāji darbojas tikai Latvijas teritorijā. Vien tajās valstīs, ar kurām noslēgts savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumi, ir iespējams vērst alimentu piedziņu pret attiecīgajā valstī strādājošo, legalizējot saistību rakstu.»
Tiesiskās sadarbības nodaļas vadītāja Marika Martinsone informēja, ka divpusējie tiesiskās sadarbības līgumi ir noslēgti ar deviņām valstīm – lielākoties ar bijušajām PSRS republikām: «Ar Igauniju, Lietuvu, Krieviju, Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, Poliju, Moldovu, Kirgīziju un Uzbekistānu. Lietuvā alimentu piedziņa notiek visātrāk – kādos trīs četros mēnešos. Diemžēl tie sadarbības līgumi, kas noslēgti ar Zviedriju, Somiju, Nīderlandi un ASV, vērsti uz cīņu pret terorismu vai ministriju sadarbību un nevar palīdzēt piedzīt alimentus. Ne ar vienu no ES valstīm šāds divpusējās sadarbības līgums nav noslēgts. Vispārpieņemtā prakse ir tāda, ka tikai tad, kad gadā ir ap 500 pieprasījumu, tas tiek uzskatīts par pietiekamu pamatu līguma slēgšanai. Tāpēc tagad gatavojam sadarbības līgumu ar Izraēlu.
Tādējādi alimentus vieglāk piedzīt no Ukrainā nekā no, piemēram, Vācijā strādājošā. Diemžēl ar Īriju nav noslēgts šāds divpusējs līgums. Tāpēc mātei, kurai ir pamats piedzīt alimentus bērnu uzturēšanai, neatliek nekas cits, kā gaidīt tēvu pārrodamies no peļņas darbiem.»
Vai tad, kad Latvija iestāsies ES, alimentu piedziņa ES teritorijā nebūs vieglāka?
«ES jau gadus divdesmit domā par vienotā Eiropas izpildraksta ieviešanu, bet līdz idejas īstenošanai vēl nav tikusi,» stāsta Ivars Kibermanis.
Marika Martinsone dod lielākas cerības: «Ja Latvija iestāsies ES, tad uz mūsu valsti attieksies ES regula, kas regulē spriedumu atzīšanu civillietās. Pēc diviem gadiem alimentu piedziņu varētu veikt arī ES valstīs.
Par to Eiropas Komisijas iekšlietu komisāra preses sekretārs Leonardo Gabriči Saeimas ESIC ir informējis jau agrāk: «Ja pāris nāk no dažādām ES valstīm un ja lēmums par šķiršanos ir pieņemts vienā valstī, tas tiek atzīts arī otrā valstī. Šajā direktīvā nekas nav teikts par finansiālajām lietām, tas ir, summa, ko viens no vecākiem maksā otram par bērna uzturēšanu, tiek uzskatīta par komercparādu, kas nozīmē samērā sarežģītu juridisku procedūru. Pēc Tamperes apspriedes 1999. gada oktobrī ES līmenī tika nolemts izstrādāt darba plānu. Prioritāte, lai uzlabotu situāciju ar «jauktajiem pāriem», ir ierosinājums ar laiku likvidēt procedūru, kas paredz vienu tiesas lēmumu no jauna atkārtot citā valstī. Ierosinājuma būtība ir šāda: ja, piemēram, tiesas lēmums par alimentu piedzīšanu ir pieņemts Vācijā, to automātiski atzīst arī citā ES dalībvalstī. Pagaidām tas ir tikai nākotnes plāns.»
