Skaidrību par dziesmusvētku programmu papildinājis tās apguves plāns un dalībnieku atlases kritēriji.
Skaidrību par dziesmusvētku programmu papildinājis tās apguves plāns un dalībnieku atlases kritēriji.
Piecdaļīgajā noslēguma koncertā jaukto koru sniegumā skanēs 30 dziesmu, vairākas no tām – kopā ar viendabīgajiem kolektīviem. Divas kompozīcijas sieviešu un divas vīru kori dziedās atsevišķi.
Jauktajiem koriem kopmēģinājumi Jelgavas rajona un pilsētas virsdiriģenta vadībā notiks reizi mēnesī (26. septembrī, 24. oktobrī, 12. decembrī, 30. janvārī un 22. februārī). Katru 15 dziesmu apguvi 7. novembrī un 13. martā noslēgs mēģinājums ar visu koncerta virsdiriģentu piedalīšanos.
Viņu sapulcē 6. septembrī tika izziņota repertuāra diferenciācija atkarībā no sarežģītības: dziesmu dalījums A un B kategorijā. Lai pretendētu uz dalību dziesmusvētkos, korim atlases skatē 9. aprīlī jāpiedāvā ar A apzīmēto dziesmu patstāvīgs sniegums un (sarežģītāko) B pakāpes kompozīciju dziedājums kopkorī. Kolektīviem, kas vēlas piedalīties dziesmu karos vai (jauktajiem koriem paredzētajā) jauniešu koncertā, visas B grupā iekļautās kompozīcijas jāspēj nodziedāt patstāvīgi. Novada sieviešu kori kopā dziedās mēģinājumos 19. novembrī Bauskā un 16. februārī Ķekavā, bet 26. oktobrī Kurzemes un Zemgales vīru kori tiksies Jelgavā, 1. decembrī – Nīcā un 22. februārī – Brocēnos. Sieviešu un vīru kolektīvu kopmēģinājums notiks Jelgavā 30. martā.
Apgūstamā repertuāra grāmatiņas (kurās nebūs divu noslēguma koncerta skaņdarbu – dziesmas, kas Raimondam Paulam vēl jākomponē, un valsts himnas) pretēji solītajam šīs nedēļas sākumā pieejamas vēl nebija.
Pirmajam pilsētas un rajona jaukto koru kopmēģinājumam izvēlētās kompozīcijas (lielākoties – tautasdziesmu apdares) pārstāv noslēguma koncerta programmas vieglāko un labāk pazīstamo daļu, septiņu dziesmu vidū ir trīs jaunas. «Domāju, ka nākamajos divos mēnešos pilnīgi pietiks laika, lai atkārtotu to, kas darīts pagājušajā gadā, un paspētu iemācīties dažas jaunas, bet nepavisam ne grūtas dziesmas,» dziedātāju uzdevumu septembrī un oktobrī raksturo Jelgavas 2. ģimnāzijas kora «Skali» diriģente un noslēguma koncerta virsdiriģente Gunta Paškovska. Koncertā iekļauti arī skaņdarbi no programmas, kuru kori apguva iepriekšējās sezonas noslēgumā.
Daļu mēģinājumu var veltīt atkārtošanai, daļu, lai, negaidot decembri, jau tagad pievērstos vēlākajiem mēnešiem paredzētajiem nepazīstamajiem un grūtajiem skaņdarbiem, ir pārliecināta G.Paškovska. Nav noliedzams, ka dziesmusvētku noslēguma koncerta programmā netrūkst arī dziesmu, kuru apguves sarežģītība grūtības nesagādātu vien rūdītiem profesionāļiem. Tāda ir apmēram trešdaļa. «Ļoti grūtas, bet ļoti skaistas,» sakāms gan par jaunām, gan senpiemirstām, gan par daudzu vēl itin labā atmiņā glabātām kompozīcijām, kā Uģa Prauliņa «Jāņu nakti negulēju», Imanta Kalniņa «Manu jaunu dienu zeme», Pētera Vaska «Savā tautā» un citām, kas prasa pieveikt un diriģējamajiem saprotamas darīt sarežģītākas melodijas un ritma konstrukcijas (G.Paškovskas vārdiem, apgūt «20. gadsimta beigu rakstību» un prast «skaitīt līdz seši»), vienlaikus kaujoties ar tādām mūsdienu latviešu koru hroniskām likstām kā vīriešu balsu trūkums, kas nereti vienai dziedātāju kopai liek iztikt ar vienu tenoru vai basu grupu. «No attieksmes atkarīgs daudz: ja dziedātājam patīk, samērā ātri var iemācīties ļoti grūtas lietas,» pieredzē dalās «Skalu» diriģente.
Savukārt Sarma Rudzutaka, kuras vadītais Ozolnieku koris «Arka» šogad rajona skatē ieguva otru lielāko punktu skaitu, piekrīt LLU sieviešu kolektīva «Naktstaureņi» diriģenta Gunta Pavilona atzinumam: virsdiriģenta viedoklis par to, kas uzskatāms par koristiem iepriekšzināmu repertuāru, var visai jūtami atšķirties no tā, ko ar to saprot pārsvarā gados jaunu dalībnieku veidotu kolektīvu diriģenti, piemēram, studentu koros, kuros, pēc G.Pavilona vārdiem, sastāva mainīguma problēma ir īpaši aktuāls jautājums.
Nav ļaunuma bez labuma – atvēlētajā laikposmā veicamā darba nopietnība pašvaldībām likusi piekrist: svarīgi, lai virsdiriģents ar Jelgavas pilsētas un rajona koriem strādātu regulāri un enerģiski – no rudens līdz pavasarim –, atzīst Jānis Zirnis, kas jelgavniekus dziesmusvētkiem gatavojis arī iepriekš, bet līgums uz visu sezonu ar viņu šogad noslēgts pirmoreiz.
