Paziņojumos presei Labklājības ministrija stāsta par darbiem, kas tiek darīti, lai no 1. oktobra varētu palielināt mediķu algas.
Paziņojumos presei Labklājības ministrija stāsta par darbiem, kas tiek darīti, lai no 1. oktobra varētu palielināt mediķu algas. Jaunie MK noteikumi paredz, ka sertificēts ārsts, strādājot normālu darba laiku, mēnesī saņemtu 202 latus, vidējais medicīnas personāls – 118, bet jaunākais – 85 latus. Paziņojumos ministrija piemetinājusi vēl kādu frāzi: «Arodbiedrības aicinātas aktīvāk «kustināt» pašvaldības, kas ir ārstniecības iestāžu īpašnieces, lai nodrošinātu jau 2001. gadā iestrādāto pakalpojumu cenā iekļautās darba algas saņemšanu.» Par tādiem izteikumiem bezgala sašutušas un neapmierinātas ir pašvaldības.
Atbildība jāuzņemas valstij
Domes priekšsēdētāja vietniece Irēna Škutāne uzsver, ka pagaidām nav nodrošināti 3,2 miljoni latu, lai algas tiešām varētu palielināt. 1,5 miljoni latu iedalīti no Valsts obligātās apdrošināšanas aģentūras (VOVAA) rezerves fonda. Lai iegūtu vēl trūkstošos 1,7 miljonus latu, jāizdara grozījumi likumā «Par valsts budžetu 2002. gadam», ko valdošā koalīcija līdz vēlēšanām diezin vai darīs. Tātad par algu pielikumu reāli Saeima lems pēc 5. oktobra. Tad arī summa var mainīties. I. Škutāne skaidro, ka likums noteicis, ka pašvaldības uzdevums ir nodrošināt veselības aprūpes un medicīnas pieejamību iedzīvotājiem. Valsts atbildība ir nodrošināt ikvienam nepieciešamo atbalstu un palīdzību; tās pienākums ir iespēju robežās mazināt sociālo nevienlīdzību, radot iedzīvotājiem taisnīgas un vienlīdzīgas iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus: «Uzskatu, ka ļoti nekorekts ir LM aicinājums «kustināt» pašvaldības, kas ir ārstniecības iestāžu īpašnieces, lai mediķiem nodrošinātu paaugstinātas algas saņemšanu,jo par to jārūpējas valstij,» uzskata I.Škutāne.
Veselības aprūpes jaunā koncepcija par finansēšanas avotiem norāda, ka tagad veselības aprūpei paredzētais finansējums netiks atskaitīts no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet gan no valsts budžeta.
«Mēs atbalstījām šo nodokli, jo pašvaldību likums noteic, ka ienākuma nodoklim jāienāk savas pašvaldības budžetā. Tā kā galvenais uzdevums ir panākt, lai sistēma medicīnas aprūpes finansējumā ir stabila, valstij jāuzņemas lielākā atbildība par medicīnas finansējumu,» teic I.Škutāne.
Cipari jauc galvu
I.Škutāne uzskata, ka pašlaik nozīmīgā problēma veselības aprūpes sistēmā ir tā, ka nav radīta finansēšanas sistēma, kas nodrošinātu taisnīgu un vienlīdzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības visām iedzīvotāju grupām.
«Ir nepieciešams stabils finansējums un tā sistemātisks pieaugums. Pacientu līdzmaksājuma līmenis ir neatbilstoši augsts un attur maznodrošinātos savlaicīgi meklēt medicīnisko palīdzību. Tādēļ izskanējušie 20 miljoni latu, kas paredzēts kā papildinājums medicīnas aprūpē, ir krietni par maz. No tiem 14 miljoni aiziet mediķu algām, vēl daži medicīniskajam aprīkojumam un medikamentiem. Kas beigās paliek? Iedzīvotājiem no 20 miljoniem latu papildu finansējuma medicīnai nekas nemainīsies,» uzskata priekšsēdētāja vietniece.
Labklājības ministrija norāda, ka pašvaldības ir par maz darījušas medicīnas darbinieku algu palielināšanas sakarā.
«Vienmēr esam bijuši arodbiedrību, kas atbalstījušas mediķus streikā, sabiedrotie, kopīgi piketējuši, bet tagad nez kāpēc arodbiedrības grib noskaņot sabiedrību pret pašvaldībām,» sašutusi I.Škutāne.
Priekšsēdētāja vietniece uzskata, ka arī iepriekšējais mediķu algu palielinājums nav bijis korekts, jo valsts papildu finansējumu šim mērķim neiedalīja, bet algu palielināšanai nepieciešamo summu lika novirzīt no pacientu iemaksām.
«Esam kopā ar ārstiem un pacientiem»
2001. gada algu palielinājums bija jānodrošina galvenokārt no «iekšējām rezervēm» un pacientu iemaksām. Un nav par to jāatbild pašvaldībām. «Lai arī mūsu funkcijās neietilpst medicīnas finansēšana, šogad Jelgavas Dome no sava budžeta atvēlēja 50 tūkstošus latu slimnīcai, līdzekļi tika iedalīti arī citām medicīnas vajadzībām,» skaidro I.Škutāne.
Ja tagad tiks paaugstinātas darba algas, tad pusotram mēnesim naudas pietiks. Bet, ja jaunā Saeima nobalsos pret 1,7 miljonu latu piešķiršanu, tad darba devējam būs par ko domāt, jo līdzekļi algām būs jārod pašiem. Bez pamatojuma algas samazināt nedrīkstēs.
Valstij ir jārūpējas par savu iedzīvotāju veselību laikus, jo ielaistu slimību ārstēšana valstij vienmēr izmaksā ievērojami dārgāk.
***
No kopējā veselības budžeta
Latvijā valsts sedz 61 procentu, pacients – 39 procentus.
Igaunijā valsts sedz 78,9 procentus, pacients – 21,1 procentu.
Lielbritānijā valsts sedz 96,9 procentus, pacients – 3,1 procentu.
