Katram cilvēkam pienāk brīdis, kad mīļums, ko jūti pret otru cilvēku, ir tik liels, ka laužas pat pa ausīm ārā. Un tad, pašam nemanot, no mutes izbirst lērums vārdu pamazināmā formā, tautā sauktiem par mīļvārdiņiem…
Katram cilvēkam pienāk brīdis, kad mīļums, ko jūti pret otru cilvēku, ir tik liels, ka laužas pat pa ausīm ārā. Un tad, pašam nemanot, no mutes izbirst lērums vārdu pamazināmā formā, tautā sauktiem par mīļvārdiņiem… Kādas tad īsti ir mūsu attiecības ar tik pierastajām saulītēm, sirsniņām un čabulīšiem?
Lai to noskaidrotu, veicām nelielu aptauju. Visbiežāk aptaujātie savas otrās pusītes dēvē visiem zināmos mīļvārdiņos, piemēram, saulīte, mīļums, mīļumiņš, pelīte, mīļais. Aptaujas anketā bija arī mazāk dzirdēti vārdiņi: murmulis, čiepiņa, susis, cibiņa, dūdulis un citi. Interesanti, ka, lai arī daudzām sievietēm nepatīk, ka viņas dēvē par zaķiem, vīriešiem šis ir viens no populārākajiem mīļvārdiņiem.
Aptaujātie visi kā viens atzina, ka mīļvārdiņi ir mīļi un tie padara dzīvi jaukāku. Tos speciāli neviens neizdomā, tie rodas paši no sevis. Aptaujātie negribētu, lai viņus dēvē par klukstēm, peldošajām salām vai tādiem dzīvniekiem kā gotiņām, cūciņām un vistiņām. Nevienu neiepriecina, ja viņu sauc uzvārdā, pat tad, ja to lieto pamazināmā formā.
Novērots, ka vīrieši sabiedrībā no mīļvārdiņiem kaunas daudz vairāk nekā sievietes un bieži vien ir pat neapmierināti, ja viņus, citiem dzirdot, nosauc par čabulīšiem vai mīļumiņiem. Savukārt daiļajam dzimumam patīk, ja viņas arī cilvēkos dēvē mīļos vārdiņos. Tas taču parāda, ka otrajai pusītei viņa ir īpaša un mīļa.
Interesanti, ka ne visās pasaules valstīs mīļvārdiņi ir populāri. Piemēram, ziemeļvalstu iedzīvotāji, kas zināmi kā noslēgti un klusi, mīļvārdiņus lieto pavisam reti un noteikti to nedara sabiedrībā.
Pagājušo vasaru pavadīju Somijā, dzīvojot kādā ģimenē. Tur laulātais pāris viens otru uzrunāja vārdā vai uzvārdā. Triju mēnešu laikā nedzirdēju nevienu vārdiņu pamazināmā formā. Izrādās, Somijā tas nav pieņemts un ir ļoti intīmi.
Savukārt visiem zināmā lielvalstī Amerikā mīļvārdiņi ir pati par sevi saprotama lieta. Tur tos lieto pat tad, ja pret otru personu ir vienkārši simpātijas. Piemēram, vārds «sweetheart» tiek lietots tikpat bieži kā Latvijā «draugs», un tā tulkojums ir ļoti plašs – sirsniņa, saldumiņš, mīļums utt.
Ak tu manu cukurdupsīt!
Artis (35 gadi) strādā uzņēmumā un savā pieredzē par mīļvādiņu lietošanu labprāt dalījās ar «Ziņām»:
«Mīļvārdiņi man nav sveši, jo pats tos lietoju. Patīk, ka otrā pusīte mani nosauc mīļākā vārdā, jo tas izstaro labestību. Ja cilvēks ir nozīmīgs un tiešām mīļš, tad šie pamazināmās pakāpes vārdiņi rodas paši no sevis.
Kad mani nosauc vārdā, kas man nepatīk, tad vislabākais veids, kā ar to cīnīties, ir lietot šo vārdu sieviešu dzimtē. Piemēram, ja viņa mani dēvēs par cukurdupsi, es viņu saukšu par cukurdupsenīti.
Bieži vien mīļvārdiņi kļūst par iesaukām, piemēram, zinu gadījumu, kad vārdiņš «zaķis» ir kļuvis par iesauku, kas iet līdzi cauri gadiem. Man nepatīk, ja lieto tik ļoti nodrāztos un bieži lietotos vārdus – tos pašus zaķīšus, sirsniņas… Mīļvārdiņš ir kaut kas intīms un personisks, bet, ja puspasauli sauc par saulītēm, tas vairs nav intīmi.»
Lilitas mīļvārdiņš – Lilī
Lilita (19) mācās LLU un mīļvārdiņus lieto ļoti bieži. Pirms diviem gadiem kāds puisis viņu nosauca par Lilī, un nu jau šis jaukais vārdiņš ir kļuvis par iemīļotu iesauku.
Lilī mīļvārdiņos sauc visus savus draugus un ģimeni: «Tas nāk pats no sevis, un man patīk otru nosaukt mīļā vārdiņā. Mans draugs mani dēvē par sauļuku. Lai gan tas ir visiem zināms un nedaudz jau nodrāzts vārds, mani tas iepriecina, jo viņš to pasaka īpaši mīļi – tā kā neviens. Mīļvārdiņu burvība slēpjas tajā, kā to pasaka. Pazīstu puisi, kas savu draudzeni sauc par ķirzaciņu, un viņa, dzirdot šo vārdu, vienkārši kūst, jo draugs to pasaka tik sirsnīgi, cik vien var…»
