Parasti purvs asociējas ar slīkšņām, odu mākoņiem, nu varbūt arī dzērvenēm.
Parasti purvs asociējas ar slīkšņām, odu mākoņiem, nu varbūt arī dzērvenēm.
Tepat, Jelgavas pievārtē, Kaigos, purvs ir apmēram 250 cilvēku darba vieta. Tur atrodas vienas no senākajām Latvijas kūdras raktuvēm: vēl pirmās brīvvalsts laikā tur kurināmo ieguva ar lāpstām. Mūsdienās, kad grūti konkurēt ar citiem kūdras piegādātājiem, ir svarīgi atrast izdevīgāko nišu. Tāpēc Kaigos kūdru ne tikai iegūst, bet arī pārstrādā, piedāvājot tirgū apmēram 50 dažādu veidu substrātu, ko pieprasa dārzniecības. Kopš 1995. gada šajā vietā izveidots Latvijas un Vācijas kopuzņēmums «Laflora».
Sausās un karstās vasaras pēdējā saulainajā dienā aizvadītajā nedēļā «Ziņas» devās uz Kaigu purvu, lai iepazītos ar to, kā notiek kūdras ieguve un substrātu sagatavošana. Mežu ieskauts, brūni kūpēja kūdras lauks, sniedzoties gandrīz līdz apvārsnim. Vienmuļajā rūsgani brūnajā ainavā, cik vien acs spēja saskatīt, stiepās gabalkūdras grēdu krāvumi, milzīgas kūdras stirpas un daži agregāti, kas atgādināja milzīgus putekļu sūcējus. Tie līdzīgi nenogurdināmiem robotiem «ķemmēja» kūdrāju, pēc tam sīkās daļiņas savācot lielās kaudzēs. Vietām rosījās citi mehānismi. Cilvēki krāva kūdru vezumos un stirpās, būvēja pievedceļu no dzelzsbetona plātnēm. SIA «Laflora» direktors Uldis Ameriks pa džipa logu izrādīja savu saimniecību.
Vismaz 6000 gadu vecs purvs
Purvi veidojas pārmitrās teritorijās. Starp Bērzi un Lielupi gadu tūkstošos radusies ieplaka, kas sākotnēji bijusi pat zemāka par jūras līmeni. Uzkrājoties mitrumam, zemes virskārta sāka pārpurvoties, jo apakšdaļu kā bļoda veidoja ūdensnecaurlaidīgs māla slānis (par to liecina, piemēram, māla atradnes Kalnciemā). Summējoties arī bioloģiskajiem priekšnosacījumiem, kūdras slānis purvos «aug» vidēji par vienu milimetru gadā.
Kaigu purvs plešas 1000 hektāru platībā. Uzņēmuma lietošanā nodots arī Drabiņu purvs Kalnciemā (ap 800 ha) un kāds 170 hektāru liels purvs Daugavpils rajonā. Lēš, ka «Lafloras» rīcībā ir dabas resursi, ko varēs izmantot vēl vismaz 50 gadu. Ārzemēs (Rietumeiropā) visi kūdras resursi jau izsmelti, tāpēc pieprasījums pēc kūdras nodrošināts ilgam laikam. Turklāt mūsu kūdrai ir laba kvalitāte. Pēdējos gados Latvijā ir arī vairāk vai mazāk sakārtota uzņēmējdarbības vide, tāpēc rietumu investori nebaidās ienākt ar saviem līdzekļiem un ražošanas iekārtām. Savukārt vietējiem iedzīvotājiem iespējams strādāt ar rietumu tehnoloģijām, kūdrai pievienojot maksimālu vērtību, ko atšķirībā no daudziem citiem ražotājiem nevis atdot citiem, bet paņemt pašiem. Tas savukārt ļauj investēt ražošanas attīstībā, tirgum piedāvājot arvien jaunus produktus, kas atbilst mūsdienu kvalitātes prasībām. «Lafloras» partneri Vācijā saprot, ka attīstība iespējama tikai tad, ja ir kopējas intereses. Viņi, būdami uzņēmuma līdzīpašnieki, taču tomēr mazākumā, mūsu intereses respektē. (Pretēji daudziem citiem gadījumiem, kad ārzemnieki ieinteresēti tikai un vienīgi gūt maksimālu peļņu kā vienas dienas saimniekotāji.) Kaigu purva darbinieki domā par nākotni: te taču dzīvos arī viņu bērni. Tāpēc resursi tiek izmantoti taupīgi. Kur kūdra izsmelta, attiecīgo nogabalu vai nu slēdz, lai purvs lēnām sāktu atkal dabīgi atjaunoties, vai arī rekultivē. Kaigu purva sešos hektāros kāds vietējais zemnieks ierīkojis dzērveņu plantāciju.
Īpaši aktuāla šovasar bija ugunsdrošība. «Laflorai» ir savs ugunsdzēsības dienests, dienu un nakti situāciju uzmanīja novērotāji divos torņos. Ja arī sīkas nelaimes tomēr notika, tās novērst izdevās pašu spēkiem. Starp citu, darbs purvā izslēdz citur tik izplatītās «pīppauzes»: smēķēšana kategoriski aizliegta.
Noslēgts ražošanas cikls
Uzņēmuma 51 procents pieder Latvijai, 49 procenti – Vācijai (atšķirībā no pārējiem Latvijas kūdras purviem, kur saimnieko dāņi, vācieši vai holandieši). Sadarbība ar ārvalsts partneriem uzņēmumam nodrošina mūsdienīgas ražošanas iekārtas un tehnoloģijas, kā arī stabilu produkcijas noietu: apmēram 95 procenti tās tiek eksportēts gan uz daudzām Eiropas valstīm, gan arī uz Austrāliju, Japānu, Koreju, arābu pasaules zemēm. Vācijas firmas preču zīme mūsu ražotājiem sniedz finansiālas drošības pārliecību. Savukārt Latvijas puse uzņēmumam nodrošina darbaspēku un vietējos resursus. Atšķirībā no līdzīgiem uzņēmumiem peļņa lielākoties paliek vietējiem iedzīvotājiem.
Kaigu «purva bridēju» darbības diapazons ir plašs un veido noslēgtu ciklu, sākot ar kūdras ieguvi un beidzot ar gatavu produktu, kas izmantojams dārzkopībā dažādu substrātu veidā. «Lafloras» substrātiem ir pasaules standartiem atbilstoša kvalitāte. To nodrošina gan modernās tehnoloģijas, gan ražošanas iekārtas, kādas Latvijā ir tikai šeit un vēl kādos pāris uzņēmumos.
Kaigos gadā iegūst apmēram 84 000 tonnas jeb aptuveni 400 000 kubikmetru kūdras. Tajā skaitā apmēram 100 000 kubikmetru veido frēzkūdra, bet 300 000 kubikmetru – tā sauktā gabalkūdra.
«Laflora» būtiski ietekmē arī vietējo infrastruktūru. Īpaši tas sakāms par ceļu Kalnciems – Tušķi. Pa to katru mēnesi brauc ap 1000 automašīnu, noslodze ir intensīva, tāpēc ir svarīgi ceļu sakārtot. Uzņēmums jau ilgstoši veic pārrunas ar Satiksmes ministriju par ceļa remontu, diemžēl jūtamu rezultātu nav, jo, protams, valstij trūkst naudas. Taču ceļš nepieciešams ne tikai «Lafloras» vajadzībām, bet arī simtiem apkārtējo iedzīvotāju. Ja tiktu rasti līdzekļi tā salabošanai, arī to Uldis Ameriks uzskatītu par pietiekamu valsts atbalstu uzņēmējiem. Ar vietējām (Kalnciema pilsētas, Valgundes, Līvbērzes pagastu) pašvaldībām izveidojusies laba sapratne un savstarpējā sadarbība, bet sarežģījumi sākoties varas augstākajos ešelonos. Tieši valdībai būtu jānodrošina, lai nosacījumi kūdras ražotājiem visās Baltijas valstīs būtu līdzvērtīgi.
Kvalitāte – panākumu un ienākumu mērs
Rietumu dārzkopji izvirza ļoti augstas kvalitātes prasības. Kūdrai jābūt ideāli tīrai, bez piemaisījumiem, substrātu receptūrai – precīzi ievērotai. Katrai vajadzībai svarīgs ne tikai piedevu daudzums un attiecības, bet arī kūdras daļiņu lielums un viendabīgums: stādu audzēšanai kasetēs substrātam jābūt smalkākam, dažādu dārzeņu vai puķu kultūru šķirnēm, kas tiek audzētas podiņos, – rupjākam. Rietumu dārzkopībā visi procesi ir maksimāli automatizēti, roku darbs un samaksa par to nav paredzēta, tas nozīmē, ka tur, piemēram, nezina, ko nozīmē ravēšana. Ja Kaigos ražotajā substrātā nejauši parādās kaut viena nezāle, tūdaļ tiek saņemta reklamācija. Tas gan notiekot ļoti reti. Lai vēl maksimāli izslēgtu kūdras piesārņotības iespēju, katru sezonu tiek algotas apmēram desmit ravētājas, kuras vārda tiešā nozīmē ravē purvu.
Diemžēl kūdras ieguvē Latvijai krietni priekšā aizsteigusies Igaunija, jo tur valda pilnīgi citādi ražošanas principi, tāpēc standarta produkcijas apjomu ziņā arī Kaigu purva ļaudis netiek igauņiem līdzi. Vienīgā iespēja bija iekarot citu nišu. Tā izrādījās dažādi substrāti, turklāt svarīgākais «Lafloras» trumpis konkurences cīņā ir produkcijas augstā kvalitāte. Savukārt ārzemnieki gatavi par labu preci arī labi maksāt, tāpēc Kaigos konsekventi cenšas ražot gatavo produkciju ar maksimālu pievienoto vērtību. Tikai tā var izdzīvot sīvajā konkurencē. «Laflorai» tas labi izdodas: uzņēmuma gada apgrozījums pārsniedz divus miljonus latu, firma ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Zemgales reģionā (pērn nodokļos samaksāts 360 000 latu).
Produkcijas plašā palete
Kaigos tiek ražota apmēram 50 veidu produkcija. Vairākus gadus uzmanība tika veltīta galvenokārt ārzemju pasūtītājiem. Taču beidzamajā laikā uzņēmums pievērsies arī vietējam tirgum. Pēc klientu pasūtījuma uzņēmumā iespējams sagatavot kūdras maisījumus pēc unikālām receptēm. Tomēr, kā jau minēju, noteicošais ir kvalitāte. Tā sākas jau kūdras ieguves vietā tieši purvā. Kad paudu izbrīnu par nezāļu ravēšanu, saņēmu argumentētu paskaidrojumu: vēl pret nezālēm varētu izmantot vienīgi ķimikālijas, taču tādā gadījumā tiktu piesārņota kūdra, kurai atbilstoši kvalitātes prasībām jābūt bezmaz vai sterilai.
Daudzus darbs purvā biedē. Tas tiešām nav viegls, taču labi atalgots. Vidējā strādnieku darba alga svārstās robežās no 220 līdz 280 latu. Cilvēki brauc strādāt no Ozolniekiem, Kalnciema, Jelgavas, Līvbērzes. Ne visi tiek nodarbināti tieši purvā: daļai ir darbs pārstrādes cehā, kur purvā iegūtā kūdra tiek apveltīta ar pievienoto vērtību, kur tā pārtop lietošanai gatavā precē.
Kūdras cehs no «virtuves puses»
No purva atvestā grieztā vai frēzkūdra no diviem bunkuriem tiek padota dzirnavām. Tur standarta kūdru sasmalcina 0 – 35 vai 0 – 60 mm frakcijās. No dzirnavām dozēšanas iekārtām tiek padota rupjāk vai smalkāk sasmalcināta, viendabīga kūdra. Daļa tās tiek uzreiz fasēta dažāda tilpuma plastikāta maisos. Pārējā kūdra paredzēta desmitiem dažādu substrātu pagatavošanai, purvā iegūtajai standarta izejvielai pievienojot attiecīgās devās dažādas minerālvielas (mikro un makroelementus), minerālmēslojumu un speciālas piedevas. Nereti pasūtītājiemm ir no svara arī, lai substrātā būtu, piemēram, 20 procentu rupjākas un 80 – smalkākas frakcijas kūdras. Tiek izstrādāta recepte, ievadīta datorā, tālāko procesu automātiski nodrošina dators.
Lai kūdra būtu labāk apstrādājama, tā tiek samitrināta. Substrātiem pievieno arī speciālu piedevu – mitrinātāju. Tas, laistot podiņus, novērš ūdens strauju noteci, nodrošinot vienmērīgu uzsūkšanos. Attiecīgiem substrātiem vēl pievieno kaļķi, dažkārt arī māla pulveri (lai augiem nodrošinātu vienmērīgāku barības vielu uzņemšanu). Eksporta produkcijai receptūru nosaka lielie klienti, bet vietējam tirgum domātajiem substrātiem to izstrādā bioloģijas doktors Vilnis Nollendorfs no Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūta. Sadarbībā ar viņu izveidotas un patērētājiem tiek piedāvātas īpašas kūdras maisījumu receptes. Tie paredzēti gan dārzeņu un puķu kultūru, gan, piemēram, Amerikas lielogu krūmmelleņu audzēšanai. Atsauksmes ir ļoti labas, un tāpēc vietējā tirgus segments firmas realizācijā ievērojami aug.
Katram maisījumam svarīgs gan noteikts skābuma līmenis, gan minerālmēslu saturs. Tāpēc vienlīdz no svara gan maisījuma sagatavošana, gan pastāvīga kvalitātes uzraudzība. Ar Vācijas partneru atbalstu iegādāta laboratorijas iekārta. Ar to tiek sekots burtiski katram maisījumam, nosakot substrāta sastāvu, mitruma uzsūkšanas spēju un citus parametrus. Tikko kāds no rādītājiem neatbilst noteiktajai normai, uzreiz jāmaina deva. No katra maisījuma tiek ņemti paraugi divos maisiņos. Viens paliek uzņēmumā, bet otrs ceļo līdzi gatavās produkcijas partijai uz attiecīgo valsti, kur arī tiek veiktas pārbaudes. Lai tad, ja ir pamats reklamācijai, varētu izsekot kļūmes iemesliem. Turklāt katras produkcijas partijai ir pase, kurā norāda, cik daudz šāda substrāta izgatavots, cik attiecīgu piedevu pievienots, cik mitrinātāja utt. Pārbaudes notiek gan tieši ražošanas procesā, gan pēc 24 stundām un vēl pēc 10 dienām. Tas ir ļoti būtiski, lai dārzkopji, ja kaut kas neaug, kā vajag, varētu noskaidrot, kur īsti ir vaina. Nereti gadās, ka tā ir ūdenī, ko izmanto laistīšanai. Piemēram, ūdens var būt tik sārmains, ka pēc vairākkārtējas laistīšanas izmaina substrāta kvalitatīvo sastāvu… Mums kā ražotājiem tas ir ļoti svarīgi.
Kā jau teikts sākumā, «Laflora» savu nišu atradusi augstas kvalitātes kūdras substrātu ražošanā. Līdz ar to tai tiek nodrošināta lielāka pievienotā vērtība un mums ir daudz lielāka atbildība. Tāpēc tik smalka iekārta.
Rūpes par cilvēkiem
Ja produkcija atbilst pasaules līmeņa kvalitātei, svarīgi ievērot arī mūsdienīgus ražošanas apstākļus. Par tiem «Laflorā» domā konsekventi. Pērn uzbūvētas remontdarbnīcas (kad uzņēmums sāka strādāt, praktiski nebija nekā, tehniku «ķīlēja» zem klajas debess, cilvēkiem nebija ne ģērbtuvju, ne dušu, ne kur pusdienas paēst). Tagad ierīkotas Eiropas prasībām atbilstošas labierīcības, dušas, sadzīves telpas. Par visiem nodarbinātajiem tiek punktuāli maksāti nodokļi, to skaitā – sociālais, kas ir īpaši no svara sezonas strādniekiem, kādu Kaigos ir vairākums. Tas atmaksājas: strādnieki nav lieki mudināmi, ja nepieciešams, ja laika apstākļi ļauj, viņi strādā dūšīgi. Pagājušajā gadā laika apstākļi gan ļoti «iegrieza», toties šā gada vasara bija īpaši labvēlīga: kūdra ievākta plānotajā daudzumā.
***
Kaigu purvs nav tikai klaja vieta
Viens no vecākajiem rūpnieciski apgūtajiem augstajiem sūnu kūdras purviem Latvijā: kūdra ar lāpstām rakta jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā.
Kūdras slāņa vidējais biezums ir seši metri.
Latvijas apstākļos kūdras slānis purvos aug par aptuveni vienu milimetru gadā.
Kaigu purvā atrodami vairākus gadu tūkstošus veci koku celmi.
Kūdrai piemīt pretmikrobu iedarbība, tādēļ tā kara laikā izmantota kā pārsienamais materiāls brūču dziedināšanā.
Kopš burinieku laikiem jūrnieki ceļā mēdza labprāt ņemt purva ūdeni, jo kūdras konservējošo īpašību dēļ tas ilgāk saglabājās svaigs.
***
Uzņēmuma vizītkarte
SIA «Laflora» dibināta 1995. gadā.
Uzņēmumā 51 procents pieder Latvijas pusei, 49 – Vācijai.
Gadā tiek iegūtas 84 000 tonnas jeb apmēram 400 000 kubikmetru kūdras.
Produkcijas apgrozījums gadā pārsniedz divus miljonus latu.
Tiek ražoti aptuveni 50 produkcijas veidi – lielākoties dažādi kūdras maisījumi dārzkopībai, kā arī fasēta kūdra.
95 procenti produkcijas tiek eksportēts: ar Vācijas vairumtirdzniecības starpniecību Kaigu purva kūdra ir pieprasīta Austrālijā, Japānā, vairākās arābu valstīs, kā arī Rietumeiropā.
Uzņēmumā nodarbināti apmēram 250 cilvēki.
Vidējā strādnieku darba alga svārstās 220 – 280 latu robežās.
«Laflora» ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Zemgales reģionā.
