Bārbijlelle – mūsdienu masu dieviņš… Pēc oficiālas versijas, par tās māti uzskatāma Ruta Handlere, kas piecdesmito gadu beigās nolēma uzdāvināt meitai kaut ko īpašu, vēl nebijušu, kaut ko līdzīgu sev – mazu plastmasas lelli sievieti.
Bārbijlelle – mūsdienu masu dieviņš… Pēc oficiālas versijas, par tās māti uzskatāma Ruta Handlere, kas piecdesmito gadu beigās nolēma uzdāvināt meitai kaut ko īpašu, vēl nebijušu, kaut ko līdzīgu sev – mazu plastmasas lelli sievieti.
Tomēr ne viss ir tik vienkārši. Leļļu profesors M.G.Lords raksta: «Bārbijas tiešā priekštece bija lelle Lilī, vīriešu rotaļlieta no vācu tabloīda «Bild Zeitung» komiksiem… Tajos Lilī bija ne tikai lelle, tā bija vācu lelle: platīnblondi mati, pareizi sejas vaibsti – āriešu rases ideāls!»
Komiksi par seksuālo ārieti bija tik populāri, ka ar leļļu meistara Maksa Vaisborda palīdzību tā pārtapa par taustāmu lelli ar lielām krūtīm un slaidām kājām. Lilī nekādā gadījumā nebija domātā bērnu rotaļām. To tirgoja tabakas kioskos, un pircēji bija seksuāli norūpējušies birģeri. Pēc Lorda izteikumiem, rotaļlieta «bija pornogrāfiska karikatūra, jautra dāvana vīriešiem».
R.Handlere pirmo reizi Lilī ieraudzīja Šveicē, kur atpūtās. Lelle tik ļoti iespaidoja R.Hadleri, ka viņa nopirka uzreiz trīs Lilī: divas meitai Bārbijai, vienu sev…
Atgriezusies ASV, Ruta nolēma jaunatklātajam dieviņam veltīt visu savu dzīvi – piemērot pirkumu amerikāņu tirgum. Pirmie mēģinājumi bija neveiksmīgi. Tas bija saprotami, jo plastmasas meiča bija domāta citai mērķauditorijai. Eļļu ugunij pielēja dizainers Džeks Raiens, precīzi novērtējot lelles izskatu, – tā atgādinot «prostitūtu vai varietē aktrisi».
Amerikanizētā Lilī ar mums labi pazīstamo Bārbijas vārdu rotaļlietu tirgū debitēja 1959. gada ziemā, saudzīgi reklamēta kā «vienīgā šodien ražotā anatomiski pilnvērtīgā lelle».
Bērni Bārbiju nepieņēma uzreiz, bet vīrieši kritiķi to nosauca par «sievieti – mednieci», «ideālu kuci», «tukšgalvainu meiču». Protams, pēc tādas kritikas neviens lelli pirkt negribēja, lai gan tās cena bija ļoti zema – trīs dolāri. Bārbijas radītāja bija tik vīlusies savā «mazajā sievietē», ka deva pavēli likt to «zem naža».
Tomēr Ruta pārsteidzās. Pavisam drīz tēvi un mātes atskārta, ka ar jauko jauno rotaļlietu var spēlēties arī paši. Tas kļuva par misis Handleres triumfu. Pagāja pavisam neilgs laiciņš, un Amerika iedegās, tā izmēģināja Bārbiju, pierada pie tās un iemīlēja. Lelle kļuva ne tikai par sezonas pārdošanas «hitu», bet par noturīgu parādību visas pasaules tirgū. Tā pārņēma ne tikai Ameriku, bet arī pārējo pasauli, pat musulmaņu zemes, kur lelli ieveda kontrabandas ceļā. Kā sēnes pēc lietus sāka veidoties Bārbijas fanu klubi. Parādījās īpašas šai lellei domātas drēbju kolekcijas, mājas, mēbeles, draugi, poniji, kosmētika. Šodien Bārbijas kolekcija maksā vairāk nekā 1000 dolāru. Rotaļlieta ir ieguvusi nemirstību. Ap to pulcējas varoņi – partneri Keni. Bārbijas mājiņā risinās sirdi plosošas drāmas, tur ir mīlestība, laime, nāve…
