Jelgavas Mūzikas vidusskola šogad pārkāpusi 81 gada slieksni. Latvijā ir 140 mūzikas skolu, un Jelgavas Mūzikas vidusskolai to vidū ir viens no augstākajiem reitingiem. Zemgalē darbojas desmit mūzikas skolu, un Jelgava ir to reģionālā mītne.
Jelgavas Mūzikas vidusskola šogad pārkāpusi 81 gada slieksni. Latvijā ir 140 mūzikas skolu, un Jelgavas Mūzikas vidusskolai to vidū ir viens no augstākajiem reitingiem. Zemgalē darbojas desmit mūzikas skolu, un Jelgava ir to reģionālā mītne.
Šogad muzikālo izglītību skolā sākuši 26 mazie pirmklasnieki, kas esot ļoti labs rezultāts.
Tīk dziedāt un spēlēt saksofonu
Šogad audzēkņu lielākā interese sliekusies uz dziedāšanu, kā jau dziedātāju tautai latviešiem pienāktos. Taču šajā novirzienā neuzņem katru, kas to grib. Skolas direktors Jānis Keičs uzsver: lai dziedātu, ir jābūt talantam, tādēļ atšķirībā no citiem mācību priekšmetiem uz dziedāšanas klasi parasti notiek atlase. Direktors skaidro, ka dziedāšana ir vienīgais priekšmets vidusskolā, kuram nav vajadzīga iepriekšēja muzikālā izglītība un kuru mācīties varētu jebkurš, ja vien būtu gatavs aktīvi darboties.
Pēdējos gados manāma interese radusies par saksofona spēli, kas visā Latvijā kļūst aizvien populārāka.
Diemžēl pamazām zūd interese par klarnetes spēli. J.Keičs stāsta, ka tas nav nekas neparasts – interese par dažādiem mūzikas novirzieniem vienu gadu kāpj, citu – krīt. Piemēram, pagājušajā gadā kā vēl nekad kordiriģentu klasē nepieteicās neviens skolēns, toties šogad interese ir pamodusies, un viņi ir veseli pieci.
Muzikālā izglītība ar lielāku nozīmi
Mūzikas vidusskolā īstenotas vairākas reformas. No šā gada skola pārgājusi jaunā statusā un ir profesionālās ievirzes izglītības iestāde. Šāds statuss tagad ir arī sporta un mākslas skolām. Iepriekš nosaukums bijis citāds – vispārējo interešu izglītības iestāde. Līdz ar to no 1. septembra skolai vajadzēja saņemt licenci jaunās programmas realizēšanai. Tas arī tika izdarīts. Beidzot mācības, turpmāk audzēkņi saņems cita tipa beigšanas apliecības, kurš ir stingrās uzskaites dokuments un kura paraugi apstiprināti ministrijā.
«Tas būs dokuments, kas apstiprina profesionālo ievirzi. Beidzot skolu un vidusskolu, katram absolventam jāizpilda valsts noteikts standarts, kas piešķirs muzikālajai izglītībai lielāku nozīmi,» stāsta J.Keičs.
Pērn tika svinēts pirmais izlaidums jaunās izglītības programmas ietvaros, kad skola no koledžas atgriezās pie vidusskolas statusa. J.Keičs stāsta, ka, izvērtējot mūzikas skolas vietu izglītības sistēmā, lielāks akcents tiekot likts uz pārējās izglītības līmeni. To nekādā gadījumā nedrīkst atstāt novārtā. Tādēļ beidzot mūzikas vidusskolas četrus kursus, audzēkņiem obligāti jānokārto četri eksāmeni vispārizglītojošos priekšmetos. Mūziķu sagatavošana prasa ļoti daudz individuāla darba, tādēļ skola pārgājusi atpakaļ uz četrgadīgo mācību programmu vidusskolā.
Vienubrīd uzstāts, ka visām izglītības iestādēm jābūt vienas – Izglītības un zinātnes – ministrijas pakļautībā. Mūzikas skolas, kā zināms, ir Kultūras ministrijai pakļautas. J.Keičs pilnībā piekrīt kultūras ministrei Kārinai Pētersonei – neviens taču nav pateicis, kā un vai uzlabosies mūsu izglītības kvalitāte, ja visi tiks salikti vienā maisā.
Tā kā Mūzikas vidusskolā var apgūt visu mūzikas instrumentu spēli, pedagogu saime arī ir draudzīgi kupla – ap 70 pasniedzēju. Direktoram ir prieks, ka notiek paaudžu maiņa un skolā atgriežas tās bijušie audzēkņi, tikai nu jau pasniedzēju statusā.
Arī šogad līdzīgi kā iepriekšējos gados mūzikas skolas audzēkņi gatavojas piedalīties vairākos starptautiskos konkursos un koncertos.
