Ja cilvēks pusmūžā smēķē vai kādreiz ilgstoši to darījis, fiziskas slodzes gadījumā jūt elpas trūkumu, no rīta pieceļoties klepo, periodiski cieš no elpceļu infekcijām, tad, iespējams, viņš ir slimo ar HOPS.
Ja cilvēks pusmūžā smēķē vai kādreiz ilgstoši to darījis, fiziskas slodzes gadījumā jūt elpas trūkumu, no rīta pieceļoties klepo, periodiski cieš no elpceļu infekcijām, tad, iespējams, viņš ir slimo ar HOPS (hroniski obstruktīvu plaušu slimību).
Tipiska smēķētāju slimība
Pagaidām vēl neskaidru iemeslu dēļ 15 līdz 20 procentiem smēķētāju, ja viņi dienā izsmēķē vidēji vienu paciņu cigarešu, pēc 40 gadu vecuma attīstās HOPS. Smēķēšana ir vienīgais pierādītais šīs plaušu slimības cēlonis 90% gadījumu, bet kaitīgā arodfaktoru un gaisa piesārņojuma loma tās izcelsmē vēl tiek pētīta. Gandrīz pusei slimnieku ārsti diagnozi apstiprina novēloti, jo pacienti labi pielāgojas elpas trūkumam, proti, ierobežo fiziskas aktivitātes, motivē to ar savu vecumu. Smēķēšana ir nosodāma, bet cigarešu tirdzniecība un reklāma ir legāla, tāpēc pacienti uzskatāmi par šīs industrijas upuriem.
Kas slēpjas aiz apzīmējuma HOPS?
Slimība, kas apzīmēta ar šo nosaukumu, nav izārstējama un rada nopietnas problēmas visā pasaulē. ASV tā jau ieņem sesto vietu starp izplatītākajiem nāves cēloņiem, taču, smēķētāju skaitam palielinoties, 2020. gadā šajā valstī HOPS būs jau trešais biežākais mirstības iemesls. HOPS pamatā ir neatgriezeniski gaisa plūsmas traucējumi elpceļos, kas pakāpeniski veidojas ilgstošā laikā, jo iekaist un sašaurinās bronhi un sabrūk plaušu audi.
Kaut arī šī slimība izplatās strauji, pasaulē informācijas par to vēl ir maz. HOPS diagnostika ir novēlota, un tā bieži tiek jaukta ar citām plaušu un pat sirds slimībām.
HOPS diagnosticē ar spirometriju. Ar šo metodi iespējams noteikt cilvēka ieelpotā, izelpotā gaisa daudzumu un gaisa plūsmas ātrumu elpceļos. Latvijā pirmie spirogrāfijas kabineti izveidoti 1995. gadā, tagad valstī darbojas 15 kabinetu – septiņi Rīgā, astoņi lauku rajonos. Spirometrijas rādītāji ļauj noteikt arī hroniskas plaušu slimības un to smaguma pakāpi.
Elpošanas traucējumi HOPS pacientiem atšķirībā no bronhiālās astmas ir neatgriezeniski, taču, pārtraucot smēķēšanu, iespējams slimību apstādināt. Visā pasaulē HOPS pacientu ārstēšana ir ļoti dārga – tiešās izmaksas veido par ārstu apmeklējumu, hospitalizāciju un medikamentiem izdotā nauda, bet netiešās – darba kavējumi, rehabilitācija u.c. Pacients zaudē ne tikai darbaspējas, bet arī iespēju pilnvērtīgi dzīvot un atpūsties.
Smēķē gandrīz puse iedzīvotāju
Latvijā pagaidām nav pētījumu, kas ļautu precīzi spriest par HOPS izplatību, jo smēķētājiem netiek regulāri (vismaz reizi gadā) veikta spirogrāfija. Tomēr lielais smēķējošo cilvēku skaits, t.i., vidēji 40% pieaugušo (51,3% vīriešu, 18,2% sieviešu), pēc «Finbalt» pētījuma datiem 2000. gadā, liecina, ka HOPS varētu kļūt nopietna problēma arī mūsu valstī. Lai gan, pēc svaigākajiem datiem, pēdējo gadu laikā mirstība no HOPS Latvijā sarukusi uz pusi, turklāt tā ir ļoti maza, speciālisti uzskata, ka tie neatspoguļo patieso situāciju, bet liecina par neinformētību. Ja persona pēkšņi naktī mirusi no elpas trūkuma, par nāves cēloni bieži vien tiek minēta kāda sirds slimība.
Vai jauna slimība Latvijā?
HOPS nebūt nav jauna slimība Latvijā. Smēķēšanas izplatības ziņā jau esam apsteiguši attīstītās pasaules valstis, un ir pamats domāt, ka drīz tām būsim priekšā arī ar HOPS rādītājiem. Lai gan šī slimība attīstās pašu vainas dēļ, tā tomēr ir jāārstē un diemžēl par to tiek runāts pārāk maz.
HOPS skaitļos
HOPS ir ceturtais biežāk izplatītais nāves cēlonis ASV, piektais Eiropā un citās attīstītajās valstīs, bet pasaulē šī slimība ieņem sesto vietu starp visiem izplatītākajiem mirstības cēloņiem. Turklāt tas ir vienīgais nāves cēlonis, kas turpina tik strauji izplatīties.
Pasaules Veselības organizācija izpētījusi, ka 2020. gadā šī slimība varētu ierindoties trešajā vietā nāves cēloņu ziņā pasaulē, ja vien radikāli neizmainīsies situācija smēķēšanas jomā un netiks pievērsta pastiprināta uzmanība šīs slimības diagnosticēšanai un ārstēšanai.
Aptuveni 600 miljonu cilvēku visā pasaulē cieš no HOPS.
Katru gadu pasaulē aptuveni 2,75 miljoni miršanas gadījumu izraisījusi HOPS.
Ir izpētīts, ka Eiropā tiek diagnosticēti tikai 25% no visiem saslimšanas ar HOPS gadījumiem, bet ASV – 50%.
HOPS ir dārga veselības aizsardzības problēma, tās tiešās izmaksas veido hospitalizācija un dārgā ārstēšana (piemēram, ilgstoša skābekļa terapija – Latvijā pagaidām nav vispār pieejama), netiešās izmaksas ietver darba ražīguma samazināšanos un zemu dzīves kvalitāti. HOPS ekonomiskās izmaksas ASV vien katru gadu ir 30 biljoni dolāru.
Smēķēšana pasaulē
Smēķēšanas dēļ pasaulē mirst vairāk cilvēku nekā no alkoholisma, AIDS, narkotikām, ceļu satiksmes negadījumiem, slepkavībām, pašnāvībām un ugunsgrēkiem kopā.
Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka smēķē 1,1 miljards planētas iedzīvotāju, tas ir, gandrīz trešdaļa cilvēces, sākot no 15 gadu vecuma.
Vērojama tendence smēķēšanas izplatībai sieviešu un pusaudžu vidū. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati apstiprina, ka tabaka visā pasaulē izraisa līdz pat 3,5 miljoniem nāves gadījumu gadā, kas būtu novēršami nesmēķējot.
Paredzams, ka, situācijai nemainoties, 2030. gadā šis skaitlis palielināsies līdz 10 miljoniem gadā.
Vidēji smēķētāja mūžs ir par 3 – 8 gadiem īsāks, jo katra izsmēķētā cigarete saīsina mūžu vidēji par 6 – 7 minūtēm.
Smēķētāji ievērojami palielina darba devēju izmaksas, jo biežāk kavē darbu, par viņiem jāmaksā lielākas apdrošināšanas prēmijas, turklāt viņu cigarešu dūmi jāieelpo arī nesmēķējošajiem kolēģiem.
Smēķēšana Latvijā
Latvijā 2000. gadā smēķēja vidēji 40% pieaugušo (51,3% vīriešu, 18,2% sieviešu).
Ik dienu no smēķēšanas izraisītām slimībām Latvijā mirst 5 – 6 cilvēki. Aptuveni puse hronisko smēķētāju no dzīves aiziet priekšlaikus, turklāt daudzi jau pusmūžā.
Visbiežāk (34%) smēķētāji izsmēķē 20 cigarešu jeb vienu paciņu dienā, 2% Latvijas smēķētāju izsmēķē divas paciņas cigarešu, vidējais rādītājs valstī ir ap 15 cigarešu dienā.
Smēķējošie vīrieši dienā vidēji patērē 15 cigarešu, bet sievietes – 8 cigaretes.
Veselības aizsardzības izmaksas, kas saistītas ar smēķēšanas izraisītām slimībām, 2000. gadā bija sasniegušas 3,24 miljonus latu.
* Cigarešu smēķēšana samazina ienākumu līmeni, jo, dienā izsmēķējot 20 cigarešu, gada laikā smēķētājs par tām iztērē no 100 līdz 350 latiem. Smēķējot vidēji paciņu dienā un vienu cigareti piecās minūtes, cilvēks gadā tērē aptuveni 21 diennakti, tas ir, 511 stundu. Tātad smēķēšanas atmešana palīdz saglabāt veselību, taupīt naudu un laiku.
Pēc «Finbalt» veiktajiem pētījumiem
Ineta Grīsle, pulmonoloģe, Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes locekle, Latvijas Nacionālā delegāte Eiropas Respiratorajā savienībā
