Janvāris varētu būt pēdējais mēnesis, kad inflācija Latvijā pārsniedz 20 %

Inflācija Latvijā joprojām ir ļoti augsta, tomēr janvāris varētu būt pēdējais mēnesis, kad gada inflācija Latvijā pārsniedz 20 %, un līdz šī gada vidum tā varētu noslīdēt jau zem 10 %.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada janvārī patēriņa cenas Latvijā bija par 21,5 % augstākas kā pērnā gada sākumā, savukārt pēdējā mēneša laikā patēriņa cenas Latvijā pieauga par 0,5 %. Inflācijas kritums šobrīd jau ir redzams Lietuvā un Igaunijā, kur tā janvārī bija jau zem 19 %. Latvijā šobrīd augstāka inflācija Baltijā daļēji ir dēļ ļoti dāsnajiem valsts atbalsta pasākumiem iepriekšējā ziemā, kad elektrības cenas pie mums uz laiku pat samazinājās un tādēļ janvārī elektrības cenas Latvijā bija par gandrīz 90 % augstākas kā pērn.

Inflāciju veidojošie faktori Latvijā janvārī gan būtiski neatšķīrās no iepriekšējiem mēnešiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, janvārī visstraujāk augušas pārtikas (+28,2 %), siltumenerģijas (+69,6 %) un gāzes cenas (65,7 %). Tomēr kopumā cenu pieaugumi Latvijā kļūst lēnāki un pēdējos četros mēnešos patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās vidēji par 0,5 % mēnesī. Salīdzinājumam – laika posmā no pērnā gada februāra līdz jūlijam – patēriņa cenas Latvija palielinājās par vidēji 2,6 % mēnesī. Ņemot vērā pēdējo mēnešu tendences, inflācijai Latvijā vajadzētu samazināties vismaz līdz 4-5 %.

Zemāka inflācija gan nenozīmē zemākas cenas, un lielus cenu samazinājumus vai cenu atgriešanos pie iepriekšējiem līmeņiem, manuprāt, nav pamats gaidīt. Visticamāk, daudzu preču un pakalpojumu cenas paliks esošajos līmeņos, tomēr atsevišķu cenu kritumi ir gaidāmi.

Piemēram, dabasgāzes cenas Eiropā ir sarukušas par vairāk nekā 75 % kopš vasaras rekordaugstajiem līmeņiem. Pagaidām Latvijas patēriņa cenās šo dabasgāzes cenu kritumu mēs vēl īsti neredzam, jo to ir sajutušas tikai mājsaimniecības ar dinamisko elektrības tarifu. Taču, ja dabasgāzes cenas paliks šajā līmenī, tad nākamajā rudenī Latvijā vajadzētu jūtami samazināties apkures tarifiem, un tas nozīmē, ka šī gada nogalē vai nākamā gada sākumā ekonomikā kopumā ir iespējama īslaicīga deflācija. Pēc manām prognozēm, inflācija Latvijā šogad varētu būt 8-9 % robežās.

Tomēr gaidāmais inflācijas kritums nenozīmē, ka inflācija kopumā ir uzveikta un tā nevar radīt jaunus draudus ekonomikai. Pakalpojumu cenu inflācija Latvija jau ir pārsniegusi 11 %, bezdarbs ir zems un ir liels spiediens celt darba algas.

Labā ziņa, protams, ir tā, ka enerģijas krīzes sliktākie scenāriji nav piepildījušies, tomēr riski joprojām ir, un pilnībā nevaram izslēgt jaunus cenu lēcienus. Piemēram, Ķīna ir pārtraukusi nulles Covid-19 politiku un, ja gada otrajā pusē Ķīnas ekonomikā atsāksies izaugsme, tad pasaules resursu cenas varētu atkal sākt augt. Tas nozīmē, ka centrālās bankas turpinās cīnīties ar inflāciju un, ja vien ekonomikā nenotiek kādi jauni satricinājumi, tad pagaidām procentu likmju samazinājumu nav pamats gaidīt.

Mārtiņš Āboliņš, AS “Citadele banka” ekonomists