Starptautiskās izstādes «Riga Food 2002» laikā Latvijas Tehnoloģiskais centrs organizēja seminārus, kuros ar saviem jaunākajiem sasniegumiem zinātnē iepazīstināja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātnieki.
Starptautiskās pārtikas izstādes «Riga Food 2002» laikā Latvijas Tehnoloģiskais centrs organizēja seminārus, kuros pārtikas ražotājus ar saviem jaunākajiem sasniegumiem zinātnē iepazīstināja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātnieki.
Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne profesore Daina Kārkliņa uzskata, ka bez zinātnes nevar attīstīties neviena rūpniecības nozare, jo zinātnieki ražošanai iet desmit piecpadsmit gadu pa priekšu. Stāstot par pārtikas zinātnes problēmām Latvijā, profesore uzsver, ka zinātnieku darbalauks ir plašs.
Vai zinām, ko ēdam?
Pārtikas produktu ražošanas izejvielu, ģenētiski modificētās pārtikas un bioloģiskās lauksaimniecības produktu izpēte ir tikai dažas jomas, kas gaida lielāku zinātnieku uzmanību.
«Nepieciešami pētījumi, kā saglabāt pozitīvo produktos, kas ražoti saimniecībās, kuras nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Taču jānoskaidro arī, vai, pienu pasterizējot tikai 50 grādu temperatūrā, tiek iznīcināti visi kaitīgie mikroorganismi un kā piena kvalitāti ietekmē slimas govs ārstēšana tikai ar ārstniecības augiem,» uzsver D.Kārkliņa.
Patērētājiem vairāk pieprasot produktus ar mazu kaloriju daudzumu, piemēram, beztauku krējumu, rodas problēma, kur likt taukus. Cilvēki aizraujas ar dažādu saldinātāju lietošanu uzturā, taču konservu un ievārījumu gatavošanai tie nav izmantojami.
Latvijā ienāk modernas tehnoloģijas – produktu termiskā apstrāde tiek nomainīta ar netermisko, ir mēģinājumi izmantot spiediena izmaiņas, gamma un citus starus, kas patērētājiem ne vienmēr šķiet droši un nekaitīgi. Zinātniekiem tas jāizpēta un jāizskaidro.
Pie tēmas, kā veidot jaunus produktus, kā tos pasniegt un aprēķināt ražošanas izmaksas, strādā profesore Ruta Galoburda. Savukārt ar pārtikas produktu piedevu lietošanas priekšrocību un iespējamā riska pētījumiem nodarbojas docente Lilita Ozola.
Aktuāls ir kvalitātes jautājums mazajos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, tāpēc asociētā profesore Anita Blija māca un konsultē kvalitātes menedžerus, pavārus, medmāsas un citus speciālistus higiēnas un pārtikas drošības jautājumos.
Mūsu dzīvē ienāk arī funkcionālā pārtika – produkti, kas labvēlīgi ietekmē kādu cilvēka organisma funkciju un mazina saslimšanas risku ar vēzi, sirds, asinsvadu, gremošanas trakta un citām slimībām. Ļoti pozitīva nozīme šajā gadījumā ir probiotiskajām baktērijām. Par īstu fukcionālās pārtikas piemēru uzskatāms «Danon» produkts «Actimel», nopērkami un patērētājiem pazīstami produkti ir jogurti un kefīrs ar «bio» piedevu. Pārtikai pievieno arī A un E vitamīnu, kas darbojas kā antioksidanti. Taču nopietni, visaptveroši tirgus pētījumi par to, kādu pārtiku cilvēki pērk un patērē, nav veikti.
«Bēgot no osteoporozes, pārāk aizraujamies ar kalcija lietošanu. To pievieno daudziem produktiem, arī sulām. Bet vai cilvēka organisms to spēj izmantot tikpat labi kā pienā esošo kalciju? Lūk, atkal pētījumu tēma zinātniekiem!» atzīst D.Kārkliņa.
Nav mazsvarīgas produktu garšas un smaržas īpašības, jo, lai arī cik lēti tie būtu, negaršīgus un neglītus tos nepirks. Ar produktu sensoro novērtēšanu nodarbojas profesore Envija Strautniece, bet profesors Imants Skrupskis turpina pētījumus saldētu produktu gatavošanā.
Pētījumus ievieš ražošanā
Pirmais ražošanā ieviestais LLU zinātnieku radītais produkts ir kopš 1999. gada Rīgas Piena kombinātā ražotais profesora Mārtiņa Beķera auzu bio lakto. Zinātnieki ražotājiem to piedāvā izgatavot arī no citiem graudaugiem, ražot beztauku krējumu. Arī dārzeņi vakuuma iepakojumā ir LLU zinātnieku ideja. Pirmos vakuumā iepakoja skābētus kāpostus, bet pašlaik – arī dažādas mīklas un pankūkas. Profesore Lija Dukaļska nodarbojas ar jaunu metožu un materiālu pētniecību. Tas ir gan vakuums, gan aizsarggāzu – ogļskābās gāzes un slāpekļa – vide, bet ir produkti, piemēram, sarkanā gaļa, kam vajadzīgs arī skābeklis. Izstrādāta tehnoloģija svaigu, minimāli apstrādātu dārzeņu iepakošanai un iepakošanai modificēta līdzsvara vidē (5% skābeklis, 5% ogļskābā gāze, pārējais – slāpeklis). Šādi var uzglabāt desas, žāvējumus, zivis. Svaigus produktus var iepakot, bet pēc tam paciņu pasterizēt 80 grādu temperatūrā. Šādi apstrādātus burkānu salātus var uzglabāt trīs četrus mēnešus līdzšinējo divu nedēļu vietā. Taču šīs tehnoloģijas ir dārgas, jo iepakošanai vajadzīgi speciāli materiāli un iekārtas. Tā kā ar šādu ražošanu arvien vairāk grib nodarboties zemnieki, L.Dukaļska viņiem iesaka pirkt kameru tipa iekārtu vakuuma iepakošanai, kas maksā aptuveni 2500 latu. Profesore nodarbojas arī ar iepakojamā materiāla izstrādi, kas augsnē bioloģiskā ceļā sadalās mēneša laikā, jo tas izgatavots no cietes, graudiem un piena olbaltumvielām.
Doktorande Tatjana Rakčejeva izstrādājusi kviešu maizi, kuras sastāvā ir diedzēti graudi. Tai dots nosaukums «Dzīvinošā maize», jo analīžu rezultāti liecina, ka salīdzinājumā ar parastu baltmaizi dzīvinošajā ir trīs reizes palielināts B vitamīna un divas reizes – PP vitamīna daudzums. Tās cepšanai nevajag speciālas iekārtas, to var cept mazās ceptuvēs. Par jauno produktu interesi izrādījis Jelgavas uzņēmums «Zelta vārpa».
Profesors ķīmijas zinātņu doktors Viesturs Kreicbergs kopā ar doktorandi Ilzi Grāmatiņu tiem, kam nepatīk vārīt putras, piedāvā četru veidu auzu ekstraktu – ar pienu, plūmju sulu, dārzeņu sulu un pienu un plūmju sulu. Tas regulē gremošanas trakta darbību, darbojas kā antioksidants un pazemina holesterīna līmeni. Izstrādātais produkts tiek piedāvāts sulu un piena ražotājiem.
«Tomēr, lai pētījumus ieviestu ražošanā, pastāv kāda problēma – mūsu zinātnieki vairs negrib strādāt par brīvu. Ir pienācis laiks tāpat kā ārzemēs ražotājfirmām slēgt ar viņiem līgumus,» uzskata D.Kārkliņa.
