Beigusies Eiropas Savienības lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisāra Franca Fišlera vizīte Latvijā. «Negaidījām brīnumus, bet dialogu,» preses konferencē sacīja zemkopības ministrs Atis Slakteris.
Beigusies Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisāra Franca Fišlera vizīte Latvijā. «Negaidījām brīnumus, bet dialogu,» preses konferencē sacīja zemkopības ministrs Atis Slakteris.
Zemkopības ministrijas rīkotās konferences «Mūsdienu Latvija un zemnieks. Iespējas un izaicinājumi» noslēgums LLU, kas sakrita ar ES lauksaimniecības komisāra Franca Fišlera vizīti Latvijā, izvērtās par grandiozu pasākumu. Kamēr konferences dalībnieki strādāja darba grupās, citi interesenti, gaidot komisāra un Baltijas valstu zemkopības ministru ierašanos, Lielupē varēja vērot smaiļotājus. LLU zirgkopības mācību centra «Mušķi» jātnieku paraugdemonstrējumi par godu augstā viesa dzimtenei Austrijai notika Johana Štrausa valšu ritmā. Bija vēl arī citas izklaides. Komisāra Franca Fišlera un Ata Slaktera uzrunu varēja skatīt uz lielā ekrāna pils pagalmā. Skatītāju netrūka, pietrūka konkrētuma atbildēs uz viņiem nozīmīgiem jautājumiem.
Cik labi būs dzīvot Eiropā
Konferences laikā izdarītajā aptaujā par iestāšanos ES no 493 aptaujātajiem 55 procenti bija par, 45 procenti – pret.
Lauksaimniecības komisārs uzteica Latvijas sasniegumus pēdējo trīs gadu laikā, plaši analizēja iespējas, kas Latvijai pavērsies, pievienojoties Eiropas kopienai, kā vienu no galvenajām nosaucot iespēju ražot gandrīz 500 miljonu patērētāju lielajam Eiropas kopējam tirgum. Labumi, ko fermeri gūs jau no pirmās iestāšanās dienas, būs: intervence, sakārtota produkcijas uzglabāšanas sistēma, tirgus mehānismi, lielāka cenu paredzēšanas spēja un citi.
F.Fišlers norādīja uz lauksaimniecības pārstrukturēšanas nepieciešamību jebkurā gadījumā un uzsvēra, ka tā nav ES uzspiesta. Kāds labums Latvijas zemniekiem no iestāšanās? Pats galvenais – viss nebūs jārealizē pašiem, jo Eiropa palīdzēs. Jau tagad Latvija saņem pirmsiestāšanās programmas SAPARD naudu – 23 miljonus eiro gadā, kas padarīs laukus dinamiskākus un ražošanu konkurētspējīgāku. Savukārt Atis Slakteris uzsvēra, ka pašlaik Latvijā iesniegti 444 SAPARD projekti, no kuriem 80 procentu par 10 miljoniem latu tiek realizēti.
F.Fišlers teicās izprotam Latvijas lauksaimniecības īpatnības un sacīja, ka nevar ņemt un pārcelt pašreizējo ES lauksaimniecības politiku uz Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm. Jaunajām dalībvalstīm ir savs makets ar citām kvotām.
Lauksaimnieki jautā – komisārs atbild
Konferences dalībnieki F.Fišleram pavisam uzdeva 236 jautājumus, bet komisārs atbildēja uz tiem, kurus izvēlējās pats. Tie bija par bioloģisko lauksaimniecību, atbalstu gados jaunajiem zemniekiem un kvotu noteikšanas principiem.
Komisārs sacīja, ka bioloģiski ražotajiem produktiem ES būs stingri standarti, bet Latvijai ir lielas perspektīvas ekoloģiski tīru produktu ražošanā, tā ir brīva tirgus niša. ES šie produkti pašlaik aizņem trīs, četrus procentus no patēriņa tirgus, bet varētu būt 10 – 15 procentu.
Jaunajiem zemniekiem, iestājoties ES, būs īpašas programmas un labākas investīcijas.
Uz žurnālista jautājumu par kvotu pārskatīšanas iespēju Baltijas valstīm, ņemot vērā to īpašos apstākļus – padomju okupācijas gadus –, ES lauksaimniecības komisārs atbildēja, ka viņam tie vispirms esot rūpīgi jāizpēta. Sarunas notiks ar katru no Baltijas valstīm. Eiropas Komisija ir gatava izrādīt elastību, ņemot vērā dabas, vēsturiskos apstākļus un Krievijas krīzes ietekmi. Savukārt Atis Slakteris vēlreiz pauda Baltijas valstu ministru vienoto nostāju – pārskatīt kvotas, ražošanas apjomus un citus salīdzināmos skaitļus.
Preses pārstāvjus vēl interesēja, kāds ES atbalsts gaidāms ne tikai lauksaimnieciskās ražošanas, bet arī lauku attīstībai. F.Fišlers uzsvēra, ka tas balstās uz vairākiem avotiem: atbalsta rajoniem ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem (augstu kalnos, ziemeļos), agrīnu pensionēšanos, izglītības un infrastruktūras programmām un palīdzību nozarēm ārpus lauksaimniecības, tas ir, tūrismam, servisam, pārstrādei, ciematu atjaunošanai. Lauku attīstībai jaunajām dalībvalstīm paredzēts par 50 procentiem vairāk līdzekļu nekā «vecajām».
Vai Latvija varēs ražot tik daudz cukura, cik gribēs? Vai no 2006. gada tā no ES importēs lēto cukurniedru cukuru? Vai 2010. gadā vēl būs Jelgavas Cukurfabrika? Komisārs, smaidot bārdā, atbildēja, ka neesot gaišreģis. Viņš izteica cerību, ka Latvija nekļūs par cukura importētāju. «Absolūta laime pastāv tikai debesīs. Pašlaik ir vajadzīga reālistiska pieeja un visi pūliņi jākoncentrē uz to, lai neaizkavētos sarunas,» noslēgumā sacīja F.Fišlers.
Bet Zemkopības ministrs Atis Slakteris uzsvēra, ka ES lauksaimniecības komisāra vizītē nebija pārsteigumu – ne labu, ne sliktu: «Viss balstīsies uz mūsu argumentiem, jo tikai ar argumentu spēku mēs virzāmies uz priekšu.»
