Latviešu sievietes pēdējos gados iecienījušas iziet pie vīra ārzemnieka. Tieši tādu lēmumu pēc divus gadus ilgas kopdzīves pieņēma arī mana draudzene Kristīne.
Latviešu sievietes pēdējos gados iecienījušas iziet pie vīra ārzemnieka. Tieši tādu lēmumu pēc divus gadus ilgas kopdzīves pieņēma arī mana draudzene Kristīne. Viņas izredzētā vārds ir Alekss, un viņš ir Amerikas Savienotajās Valstīs dzimis indietis. Tad nu pēc kāda laika tiku lūgta uz laulību ceremoniju baznīcā un uz kāzām Rundāles pilī.
Dāvanas izvēle vispār nav viegla, bet šoreiz tā izvērtās par smagu pārdomu vērtu pasākumu, jo, ko gan dāvināsi jaunajam pārim, kuram nekā netrūkst.
Latvijā tik iecienītā sadzīves priekšmetu dāvināšana nederēja, jo zināju, ka Kristīne un Alekss uz Ameriku dosies, «bruņojušies» tikai ar dažiem čemodāniem un vairākām kredītkartēm. Nepārzinot amerikāņu un indiešu tradīcijas, bija arī bail, ka, nedod Dies’, nenopērku lietu, ko «pie viņiem» dāvināt nav pieņemts.
Pirmā ideja bija Aleksam pasniegt pastalas, bet Kristīne kā zinādama reiz iesmējās, ka šos senlatviešu apavus viņam joka pēc aizvedusi uz Ameriku un tagad tie mētājas kaut kur skapja dziļākajā atvilktnē.
Galvas lauzīšanā iesaistīju arī radus, un rezultāts bija klāt – kādu dienu piezvanīja mamma ar patiesi ģeniālu ideju: «Dāviniet viņiem medus kāri, tas būs gan latviski, gan medusmēnesim atbilstoši!» Pēc nelielas apspriešanas ideja tika pieņemta un medus kāres sagāde uzticēta mammai.
Kāzu dienas rītā ierāmētais saldums, ievīstīts caurspīdīgi puķainā papīrā un aplīmēts ar dekoratīvajām bitītēm un tauriņiem, rāmi dusēja celofāna maisiņā. Tad nu izrādījās, ka dāvanas amerikāņi pasniedz kad un kur pagadās. Daļa no tām bija atstātas jaunā pāra viesnīcas numurā, savukārt viesi no Indijas Kristīnei domātās zeltlietas pasniedza baznīcā. Nolēmām, ka medus kāri Aleksam neuzkrītoši pasniegsim kādā skaļā viesību brīdī. Uz jautājumu: «Vai tu zini, kas tas ir?» pēc dāvanas saņemšanas Alekss atbildēja: «Pure honey» (īsts medus) un piebilda, ka līdz šim medu redzējis tikai burciņās.
Brīdi vēlāk pamanījām viesību fotogrāfes rosīšanos ap līgavaiņa mammu – izrādās, Aleksa māmiņa bija nolēmusi iemūžināt sevi kopā ar medus kāri. Šajā brīdī kļuva skaidrs, ka doma par amerikāņiem, kas īstu medu nav redzējuši, ir bijusi patiešām precīza. Bet manā albumā starp baznīcas, kāzu mielasta un pirmā valša fotogrāfijām tagad rotājas arī foto ar indiešu sievieti un medus kāri.
