Otrdienas pēcpusdienā Jelgavas Latviešu biedrības valde savās telpās tikties bija uzaicinājusi pilsētas Domes priekšsēdētāja vietnieku Juriju Strodu un aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktoru Andreju Baļčūnu.
Otrdienas pēcpusdienā Jelgavas Latviešu biedrības valde savās telpās tikties bija uzaicinājusi pilsētas Domes priekšsēdētāja vietnieku Juriju Strodu un aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktoru Andreju Baļčūnu.
Sarunas temats – piemiņas vietas iekārtošana kādreizējā Jāņa kapsētā, tagadējā Alunāna parkā. Jelgavas Latviešu biedrības biedre arhitekte Aija Ziemeļniece ir jau sagatavojusi idejas, un pilsētas Dome ar arhitekti noslēgusi līgumu par projekta izstrādi, kas jāpabeidz līdz 1. oktobrim.
Kā zināms, pēckara gados padomju varas pakalpiņi cītīgi likvidēja visas Jāņa baznīcai tuvējās kapsētas. Lai ne smakas nepaliktu no latviskās piemiņas vietas, postā aizgāja Aspazijas un Raiņa piederīgo, Jāzepa Vītola ģimenes, vairāku Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētāju un citu ievērojamu cilvēku atdusas vietas. Kapakmeņus iemūrēja gan privātmāju, gan kinoteātra «Zemgale» pamatos, pāri kapsētai izbūvēja ielu…
Izbūvēt memoriālo sienu jau 1998. gada 17. marta publikācijā «Zemgales Ziņās» aicināja vēstures pētnieks, Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētāja vietnieks Modris Ziemelis. Par šo tematu savulaik mums bija gara saruna ar toreizējo pilsētas mēru Uldi Ivanu. Un tomēr šis ierosinājums palika tikai sarunu līmenī. Jaunu ierosmi šai iecerei deva ziņa, ka Saeima projekta sākšanai Jelgavas Domei un tālāk Jelgavas Latviešu biedrības rīcībai no budžeta piešķīrusi 2000 latu. Tas panākts ar Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētāja Venta Baloža atbalstu. Arhitekte Aija Ziemeļniece izklāstīja savas idejas pamatbūtību – kādreizējo kapu saistību ar Jāņa baznīcu. Ir jau restaurētas baznīcas iekštelpas. Pa dievnama atvērtajām durvīm jāpaveras skatam uz bijušo kapsētu, uz apbedījumu vietām ar koku un krūmu kopsaskanīgu izvietojumu, ar saprotamu turpinājumu un noslēgumu piemiņas zīmes vietā. Ziemeļnieka kundze iecerējusi pāreju Pasta ielai izveidot kā bruģētu celiņu. Jurijs Strods paskaidroja, ka par šo ieceri «ceļa daļā jau ir pirmais iebildums». Aija Ziemeļniece to savukārt komentēja kā okupācijas laikā iesēdušos domu, no kuras grūti atteikties. Arhitektes priekšlikums ir ne vien oriģināls, bet tam varētu būt arī praktiska nozīme. Celiņš pāri ielai kalpotu kā «gulošais policists» – steidzīgajiem ātrbraucējiem tas liktu samazināt skrējiena ātrumu. Tā dažam labam rastos interese, kāpēc šāds «šķērslis» iekārtots. Tā būtu papildu informācija par mūsu pilsētas vēsturi.
Vēl tikai risinājuma stadijā ir memoriālās sienas izveide. Jelgavas Latviešu biedrības valdes locekļi ieteica, ka līdzās tur guldīto ievērojamo cilvēku vārdiem sienā jāieraksta arī to jelgavnieku vārdi, kuru mūža mājas likvidētas citās kapsētās, jāvienojas par kopējā moto tekstu, jāuzklausa Jelgavas iedzīvotāju domas.
Nākamā tikšanās būs pēc 1. oktobra. Tad, izvērtējot projektu, lems par konkrētu darbu secību. Iedibinātajai sasaistei – sabiedriska organizācija – Dome – Saeima – jādarbojas elastīgi, ritmiski un perspektīvi.
