Tādu jautājumu, domājams, kādreiz būs uzdevis gandrīz vai katrs.
Tādu jautājumu, domājams, kādreiz būs uzdevis gandrīz vai katrs. Bērnībā, dabūjuši kādu spēļmantiņu, vieni mēģina pēc kāda laika izdibināt, kāpēc tas lācītis rūc, bet vairumam pietiek ar prātīgo vecāku skaidrojumu, ka tur iekšā slēpjoties mehāniska «pariktīte», kas taisa rūcošās skaņas.
Katru reizi, kad kāds no varas gaiteņos mītošajiem, saka viedos vārdus «Lūk, to un to no mums pieprasa Eiropas Savienība, un ne tikai pieprasa, vienkārši draudzīgi parunājoties, bet ir pat ierakstījusi prasību DIREKTĪVĀ», gribas ņemt un palūkoties, kas bez tām zāģa skaidām lācītī vēl ir paslēpies.
Tagad visa Latvija ir «nolikta uz ausīm» jautājumā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu komunālajiem pakalpojumiem, par kuriem nenorēķinoties, drīz vien ikviens var atrasties uz ielas bez Satversmē garantētās pajumtes virs galvas. Finansu ministrija (FM) bija paredzējusi un Saeima apstiprinājusi, ka ar nākamā gada janvāri Latvijas iedzīvotājiem sagaidāms jauns maciņu tukšošanas pasākums – 9 procentu PVN tiktu piemērots komunālajiem maksājumiem, medikamentiem, grāmatām un masu informācijas līdzekļiem, bet par apkuri PVN noteikts pat 18 procentu apmērā. Toties varēsim pārvākties dzīvot viesnīcās, jo tur PVN likmi paredzēts samazināt uz pusi – līdz 9 procentiem. No vairākām pašvaldībām, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas saņemot papildu informāciju un aprēķinus par iespējamo siltumenerģijas tarifu kāpumu, FM nolēma atbalstīt vēlāku PVN ieviešanu siltumenerģijai.
FM savā argumentācijā par PVN piemērošanu min to, ka ES nepieļauj atbrīvot no PVN minētās preces un pakalpojumus. Izlasot dokumentu «Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva (77/388/EEC) par to, kā saskaņojami dalībvalstu likumi par apgrozījuma nodokļiem – kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienots aprēķinu pamats», kļūst viennozīmīgi skaidrs – PVN pamata un samazinātās likmes ir pilnīgi nacionālo likumdevēju ziņā.
Interesanta lasāmviela ir šīs direktīvas pielikumi, it īpaši H pielikums, kurā nosauktas tās preces un pakalpojumi, uz kurām var attiecināt pazeminātas PVN likmes. Starp daudziem uzskaitītajiem varētu minēt pārtikas produktus (izņemot alkoholiskos dzērienus), ūdensapgādi, farmakoloģiskos līdzekļus, medicīnas iekārtas, pasažieru pārvadāšanu, grāmatas un periodiskos izdevumus, sporta ierīču izmantošanu, medicīnisko un zobārstniecisko aprūpi un daudzus citus. Nosaukta arī «pajumte, ko sniedz viesnīcas un tamlīdzīgi uzņēmumi…»
Varam iepazīties arī ar standarta un pazeminātām PVN likmēm ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs. Piemēram, Lielbritānijā tās ir 17,5 un 2,5/5 procenti, Luksemburgā – 15 un 3/6/12, Portugālē – 17 un 5/12, Vācijā – 15 un 7 procenti. Kaimiņi skandināvi izvēlējušies 22 – 25 procentu standartlikmi un aptuveni uz pusi mazāku pazemināto likmi. Savukārt kandidātvalstis standartlikmi piemēro, sākot no 18 (Latvija, Igaunija, Lietuva) līdz 25 (Ungārija) procentiem, bet samazināto likmi noteikušas 5 (Čehija, Igaunija, Lietuva) līdz 12 (Ungārija) procentu robežās. Latvija un Bulgārija pazemināto PVN likmi nav noteikušas vispār. Daži piemēri no tabulas «Pielietotās PVN likmes dalībvalstīs atbilstoši Direktīvas H pielikumam precēm un pakalpojumiem». Pārtikai PVN likme Lielbritānijā ir 0 procentu, Luksemburgā – 3, Portugālē – 5/12/17, Vācijā – 7/15 procenti. Par paraugu sauktajā Īrijā tā ir 0/12,5/20 procenti.
Ūdens piegādei Lielbritānijā PVN ir 0/17 procenti, Luksemburgā – 3, Portugālē – 5, Vācijā – 7 procenti. Vienīgi skandināvi (Dānija, Somija, Zviedrija) izvēlējušies 22 – 25 procentu likmi.
Tā mēs varētu turpināt vēl ilgi, ar vienu avīzes lapu pat nepietiktu. Vien jāpiebilst, ka Lielbritānija 0 procentu PVN likmi vēl spējusi piemērot medicīnas iekārtām, pasažieru transportam, kā arī grāmatām un laikrakstiem. Varētu jau aprakstīt mūsu tuvāko kaimiņu izveicīgumu, risinot iestāšanās sarunas, kur atšķirībā no Latvijas runasvīriem visās minētajās pozīcijās panāktas samazinātās likmes 5 procentu apjomā. Atliek pabrīnīties par mūsu iestāšanās sarunu dalībnieku bezzobainību vai nespēju panākt to, kas bijis pa spēkam tuvākajiem kaimiņiem.
