21. septembrī Otrā pasaules kara ugunīs cietušās Lestenes baznīcas zvans aicināja viesus no visiem Latvijas novadiem uz svinīgu kritušo leģionāru pārapbedīšanas ceremoniju.
21. septembrī Otrā pasaules kara ugunīs cietušās Lestenes baznīcas zvans aicināja viesus no visiem Latvijas novadiem uz svinīgu kritušo leģionāru pārapbedīšanas ceremoniju. Ar desmit karavīru pīšļu un divu urnu guldīšanu beidzās 69 leģionāru pārapbedīšana Lestenes brāļu kapu svētītajā zemē.
Ar Jelgavas Domes sagādāto autobusiņu Lestenē ieradāmies vieni no pirmajiem. Pietika laika iepazīties ar vecajā pienotavas ēkā izveidoto muzeju – Otrā pasaules kara ieroču, munīcijas un karavīru formu ekspozīciju. Baznīcā iekārtota piemiņas telpa, kur var iepazīties ar tās vēsturi. Pamazām attīrīta arī pati baznīca, tur zem plašajām velvēm notiek dievkalpojumi. Senajā Goda grāmatā var lasīt pirmos ierakstus, kas datēti ar 1935. gadu. 1944. gada rudenī tur savus parakstus atstājuši daudzi Latviešu leģiona virsnieki un karavīri, kā arī 19. divīzijas komandieris ģenerālis Bruno Štrekenbachs. Pēdējie ieraksti datēti ar 1945. gada februāri, kad tornis aizdedzies un lielajā karstumā izkusis arī baznīcas zvans. Turpmākie ieraksti jau atstāti padomju varas laikā, kad baznīca bija pārvērsta par noliktavu un graudu kalti. Līdz ar neatkarības atjaunošanu sākti tās remonta darbi. Baznīcas ieejas telpā ierīkota kapliča, kur bija novietoti ar Latvijas karoga krāsām rotātie desmit zārki, kurus bija paredzēts pārbedīt.
Plašajā sēru gājienā zemessargi uz rokām nesa kritušo varoņu mirstīgās atliekas. Atvadu vārdus teica arhibīskaps Jānis Vanags un citu konfesiju mācītāji. Pie piemiņas sienas tika ievietotas divas urnas ar svešumā mirušo leģionāru pelniem. Iesvētīts un daudziem vainagiem tika greznots Nezināmā Karavīra kaps pieminekļu pakājē.
Rumbu piemiņas vietā, kur pie autobusa stāvvietas ozolu stumbros izvietota ekspozīcija ar sešām lielkauju kartēm un shēmām, atklāja pieminekli. Tas veidots no diviem lieliem laukakmeņiem, kuros iecirsti sešu Kurzemes lielkauju datumi, bet otrajā pusē – skaitļi, kas raksturo latviešu tautas zaudējumus divu lielvaru nodevības dēļ.
Rumbas ar lielo pieminekli Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem centrā pamazām kļūst par ievērojamu tūrisma centru, kas stāsta par Latvijas traģisma pilno likteni, Latviešu leģiona karavīru dzimtenes mīlestību un varonību kaujās pret nīsto ienaidnieku.
