Visiem patīk sakopta un tīra apkārtne.
Visiem patīk sakopta un tīra apkārtne. Tiklīdz ieraugām nekārtības, tā tūliņ pārmetam pilsētas amatvīriem, taču arī mēs, pilsētnieki, neesam bez grēka. Sadzīves atkritumus izmetam, kur liekas vienkāršāk un vieglāk, izrādot necieņu pret savu pilsētu un tās iedzīvotājiem.
Pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» labiekārtošanas darbu inženiere Zane Ķince «Ziņām» stāsta, ka nelegālās atkritumu izgāztuves pilsētā veidojas vairākās vietās. «Iecienītas» ir teritorijas, kurās nav nopļauta zāle. Zemei gan mēdz būt īpašnieki, taču viņi par tās kopšanu neizrāda interesi. Dažkārt īpašniekus ir grūti, pat neiespējami sameklēt. Tādās reizēs nelegālās atkritumu izgāztuves likvidē pilsētsaimniecības aģentūra. Tas pašvaldībai sagādā lielus papildizdevumus, jo izgāztuvju novākšana ir dārga. Par transportu jāmaksā apmēram septiņi lati stundā, par iekrāvēju – astoņi lati. Likumīgajā izgāztuvē par atvesto atkritumu kubikmetru jāmaksā 2,8 lati, vēl jāpieskaita šofera un pārējo strādnieku darba algas. Vidēji vienas atkritumu kravas izvešana izmaksā no 30 līdz 50 latiem. Taču šie tēriņi atkarīgi no nelegālās izgāztuves lieluma. Piemēram, atkritumu izvešana no Smilšu un Augusta ielas stūra, kur sakrātas vismaz 20 vai 22 autokravas sadzīves atkritumu, izmaksās vismaz 800 latu un darba pietiks apmēram nedēļai.
Nelegālajās izgāztuvēs visbiežāk redzami sadzīves atkritumi, nolietotas un nevajadzīgas mēbeles, saimniecības priekšmeti, būvgruži, arī izlietotu autiņbiksīšu maisi un citas lietas, pat «jūrskolā» palaisti kaķi. Izgāztuvju veidotājus atrast un sodīt ir grūti. Tas iespējams, ja vaininieku izdevies pieķert nodarījuma vietā. Taču arī tad viņi negrib atzīt savu vainu par pierādītu. «Tā ir visatļautība un bezatbildība pret savu apkārtni,» secina Z.Ķince. «Kamēr nemainīsim attieksmi pret savu pilsētu un apkārtējiem, kamēr nesekosim līdzi apkārtnē notiekošajam, situācija neuzlabosies. Kārtība un tīrība latviešiem bijusi raksturīga visos laikos, un arī tagad vajadzētu atgriezties pie šiem principiem.»
Saskaņā ar Jelgavas saistošajiem noteikumiem katrs zemes gabala īpašnieks vai valdītājs ir atbildīgs par atkritumu savākšanu un izvešanu no sava īpašuma neatkarīgi no tā, vai īpašums ir reģistrēts Nekustamā īpašuma reģistrā vai zemesgrāmatā. Ēkas vai neapbūvētās zemes īpašnieka (valdītāja) pienākums ir iekļauties pilsētas kopējā atkritumu saimniecības sistēmā, noslēdzot līgumu ar atkritumu transportēšanas organizāciju, kā arī savākt uz zemes gabala sakrājušos atkritumus atbilstoši pašvaldības prasībām.
Lai veicinātu saistošo noteikumu ievērošanu, pilsētsaimniecības aģentūra iecerējusi sarīkot iedzīvotāju aptauju par atkritumu izvešanu, par to, kāpēc individuālo māju iemītnieki neiegādājas atkritumu maisus, kāpēc neslēdz līgumus ar atkritumu saimniecības uzņēmumu, kur izmet gružus un tamlīdzīgi. Iedzīvotāju aptaujāšanā plānots piesaistīt skolēnus.
