Šodien mīļus un siltus sveicienus sūtām visiem Ilgoņiem un Ādolfiem! Lai veicas!
Šodien mīļus un siltus sveicienus sūtām visiem Ilgoņiem un Ādolfiem!
Lai veicas!
Ādolfs Muzikants ir īsts zemgalietis, jo dzimis netālu no Dobeles. Tur arī uzaudzis, bet uz Jelgavu viņu atvedis darbs Latvijas Dzelzceļā, kur par elektromehāniķi nostrādāts gandrīz 40 gadu. Ādolfa kungs jau ir pensijā, bet turpina strādāt.
Vārdadienu gaviļnieks katru gadu svin savās mājās radu pulkā. Reizēm sanākot pilna māja, jo uz šiem svētkiem jau ciemiņus neaicina, kas atceras, tas atbrauc. Darbabiedri Ādolfu sveic darbā. Svinībās viņam cienastu sarūpē mīļā sieviņa Valērija. Svarīgs ir mājīgums un omulība. Jāpiemin, ka Ādolfam muzikāls ir ne tikai uzvārds. Viņam mūzika tuva arī sirdij, īpaši Raimonda Paula un Eduarda Rozenštrauha dziedamā un dejojamā. Skolas laikā gaviļnieks spēlējis tūbu. «Katrs jau nemaz tādā nespēja iepūst, bet tagad varu tikai uzspēlēt patafonu vai kādam uz nerviem,» smej Ādolfa kungs.
Jaunības gados gaviļniekam bijusi vēl kāda aizraušanās – fotografēšana –, bet šodien viņš vairs nevarot ar to nodarboties, jo tehnika ir mainījusies un arī palikusi dārga.
Tagad gaviļnieks brīvajā laikā kopā ar sieviņu darbojas dārzā, kur viņi audzē ne tikai puķes, bet arī visu nepieciešamo savām ikdienas vajadzībām. Ādolfs dara arī visus pārējos darbus, kas vīrietim pienākas.
Kopā ar Valērijas kundzi viņš nodzīvojis nu jau 35 gadus. Izaudzinātas un izskolotas divas mīļas meitas, kas strādā par skolotājām. Gaviļnieks zina teikt, ka vīrieši var izdzīvot, ja ir galva, rokas un kājas, bet sievietēm tagad grūti bez augstākās izglītības.
Savs prieciņš Ādolfam ir, kad var «pačubināties» ar mazdēlu – četrgadīgo Emīlu, kas pastrādā tādas pašas nerātnības kā filmas «Emīla nedarbi» varonis. Vectētiņam garlaicīgi nav.
Cilvēkos Ādolfs visaugstāk vērtē atklātību, kārtīgumu un godīgumu, bet necieš melus.
