Tuvojas laiks, kad biežāk domājam par siltām čībām un karstas tējas dzeršana ikdienā liekas aizvien nozīmīgāka. Novelkot silto mēteli, patīkami sajust sava mājokļa omulību un siltumu, ar kuru nemaz negribas dalīties ar āru.
Tuvojas laiks, kad biežāk domājam par siltām čībām un karstas tējas dzeršana ikdienā liekas aizvien nozīmīgāka. Novelkot silto mēteli, patīkami sajust sava mājokļa omulību un siltumu, ar kuru nemaz negribas dalīties ar āru.
Lai omulīgi varētu justies arī aukstākajās ziemas dienās un naktīs, laikus jādomā par sava mājokļa siltināšanu. Tas uzlabos ne tikai pašsajūtu, taupot tik ļoti dārgo (visās nozīmēs) siltumenerģiju, bet arī pasargās ēkas sienas no ārējo faktoru iedarbības. Galvenais siltināt pareizi, un rezultāts neliks ilgi gaidīt.
Pirms ķeras pie darba, rūpīgi jāpārdomā materiāla izvēle un darbības plāns. Ar padomu palīdz būvmateriālu veikala «Pilsēta» pārdevējs konsultants Egils Pirogs.
Akmensvate – siltināšanai visefektīvākais materiāls
Siltināšanas materiāls akmensvate jeb minerālvate veikalos nopērkama loksnēs, ruļļos, ir arī berama.
Ruļļi vislabāk noder horizontālām virsmām – grīdām, bēniņiem. Sienām materiāls ruļļos nav ieteicams, jo tas var nosēsties. Sienu siltināšanai vislabāk izmantot vates loksnes. No tām ar nazi var piegriezt vajadzīgo izmēru un ir viegli «sastiķēt». Beramo akmensvati parasti izmanto grūti pieejamās vietās. Lielākās ražotājfirmas ir «Paroc», «Isover», «Termolan».
Māju izdevīgi siltināt no ārpuses
Ja esat privātmājas īpašnieks, daudz lietderīgāk mājokli siltināt no ārpuses, pasargājot sienas no laika apstākļu iedarbības. Mūra ēkas sienas nepārtraukti tiek pakļautas miruma un aukstuma ietekmei. Nosiltināta māja daudz ilgāk tur siltumu un ļauj ieekonomēt kurināmo. Sienām no ārpuses vislabāk izmantot cietās vai puscietās akmensvates plāksnes. Tās nostiprina ar speciālu līmi un dībeļiem. Virs cietajām un puscietajām vates plāksnēm liek līmjavu (izlīdzinošo apmetuma kārtu) un armē ar stiklšķiedras sietu. Nobeigumā jāliek plāna dekoratīvā apmetuma kārta.
Otrs siltināšanas paņēmiens ir vates materiāla stiprināšana koka vai metāla karkasā. To var pagatavot no koka latiņām, bet var arī nopirkt veikalā saliekamu metāla konstrukciju. Viena metāla kārts parasti ir 2,5 metrus gara un maksā ap 83 santīmiem. Tās tiek izmantotas visbiežāk, jo koks mitruma un temperatūras svārstību dēļ mēdz «staigāt». Soļa platums starp kārtīm parasti ir 60 centimetru. Starp tām tiek ievietota akmensvate, kuras platums ir apmēram 55,5 centimetri – lai tā blīvi ievietotos iepriekš izveidotajā konstrukcijā. Minimālais ieteicamais siltināšanas materiāla biezums ir pieci centimetri. Piecus centimetrus biezas mājas fasādes puscietās akmensvates plāksnes (2,86 kvadrātmetri) veikalā maksā apmēram četrus latus.
Vienā kārtā – vēja barjera
Karkasā iestrādātajai akmensvatei noteikti pāri klāj tā saucamo vēja barjeru. Tas ir speciāls plēvei līdzīgs materiāls, kas veikalos nopērkams ruļļos vai plāksnēs, kas pārklātas ar stikla audumu. Plākšņu biezums ir no 13 līdz pat 70 milimetriem. Vēja barjerai noteikti jābūt gaisa caurlaidīgai – vidēji 0,1 kubikmetram uz kvadrātmetru stundā. Vēja aizsargplāksnes izmēri ir dažādi: 1,2 x 1,80 un 30 milimetru biezas maksās 3,87 latus, bet 13 milimetru biezās – trīs latus.
Nosiltinātajai sienai virsū klāj apdares dēlīšus (koka vai plastmasas). Parasti viss ārējās izolācijas biezums ir no pieciem līdz desmit centimetriem.
Koka mājas siltina līdzīgi: karkasu aizpilda ar vati, virsū liek vēja barjeru. Jumta izolācija, ko klāj tāpat, ir vēl biezāka – apmēram 25 centimetri. Siltinot jumtu, no ārpuses liek vēja barjeru, no iekšpuses – tvaika barjeru. Ēkas no ārpuses var siltināt arī ar putuplasta plāksnēm. Tas ir lētāks materiāls (1,40 latu kvadrātmetrā), un siltuma vadītspējas ziņā tas ir līdzīgs vatei. Atšķirība ir tā, ka putuplasts ir tvaika necaurlaidīgs, un ārsienas «neelpo».
Dzīvokli siltina no iekšpuses
Ideāli, ja arī daudzdzīvokļu māju nosiltina no ārpuses, aizsargājot sienas, taču tas ir diezgan sarežģīti: mājai nav viens īpašnieks.
Ja dzīvojat šādas mājas dzīvoklī, atliek to siltināt no iekšpuses. Jo vairāk naudas šim mērķim ziedosiet, iegādājoties materiālu, jo vairāk siltuma saglabāsiet. Arī iekšējai siltināšanai labākais materiāls ir akmensvate. Sienām vislabāk izmantot akmensvates plāksnes, kas iepakotas ķīpās. To, līdzīgi kā ārsienām, ievieto konstrukcijās, kam virsū parasti liek apmēram 12 milimetru biezas reģipša plāksnes. Dzīvokļu īpašniekiem jārēķinās, ka pēc nosiltināšanas mājokļa platība samazināsies, jo sienas biezums kļūs lielāks vidēji par 6 – 10 centimetriem.
Arī sienām ir jāelpo
Siltinot dzīvokļus, noteikti nedrīkst aizmirst tvaika barjeru, kas ir ļoti svarīga. To liek pirms reģipša uz akmensvates. Tvaika barjera aiztur telpas mitro gaisu, lai tas nesaskartos ar ārsienu. Ja tā tomēr notiek, tad starp reģipsi un ārsienu veidojas kondensāts, kas veicina pelēšanu. Katra ražotājfirma parasti ir izstrādājusi speciālu tvaika barjeru no ilgmūžīgas polietilēna plēves, taču tā var būt arī parasta polietilēna plēve, kas aiztur mitrumu. Tādā gadījumā ir svarīgi, lai telpā būtu laba ventilācija. Ir firmas, kas piedāvā «elpojošas» tvaika barjeras. Ja sienas «neelpo», «neelpo» arī telpas.
Dzīvokļa ārsienas var siltināt ar putuplastu, taču tad iegūst minimālu efektu. Putuplasta rullis (5 kvadrātmetri) veikalos maksā apmēram 2,24 latus.
