Projekta «Latvāņu izplatības ierobežošana Latvijā» darba grupas sanāksmē Latvijas Lauksaimniecības universitātē izvērtēti šīs vasaras latvāņu apkarošanas izmēģinājumu rezultāti un nolemts turpināt darbu arī nākamgad.
Projekta «Latvāņu izplatības ierobežošana Latvijā» darba grupas sanāksmē Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) izvērtēti šīs vasaras latvāņu apkarošanas izmēģinājumu rezultāti un nolemts turpināt darbu arī nākamgad.
Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktores vietnieks Jānis Sietiņsons uzsvēra, ka apritējis nepilns gads, kopš izsludināts konkurss latvāņu izplatības ierobežošanai. Jau var sākt runāt par padarītu darbu, kuru turpmāk papildinās ekonomiskie aprēķini un citi izpētes rezultāti. Kā zināms, jebkuram izmēģinājumam minimālais termiņš ir trīs gadi.
Darba grupas noslēguma sapulcē speciālisti iepazinās ar latvāņu apkarošanas izmēģinājumu rezultātiem Tallinas – Jūrmalas apvedceļa malā, posmā starp krustojumu ar Rīgas – Viļņas šoseju un Rīgas HES ūdenskrātuvi, Talsu rajona Ģibuļu pagasta zemnieku saimniecībā «Lati», kā arī Madonas rajona Barkavas pagastā un Cēsu rajona Zaubes pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā «Kalna bērziņi». Pavisam Latvijā bīstamais augs aizņem vairāk nekā 12 tūkstošus hektāru, visvairāk – ap 10 tūkstoši hektāru – to ir Madonas rajonā.
Jelgavas rajonā par latvāņa izplatību ziņojis Elejas, Vilces, Cenu, Svētes un Zaļenieku pagasts, kopā par 7,1 hektāru.
Lai gan diezgan pozitīvi rezultāti latvāņu apkarošanā ir herbicīdu izmantošanai, joprojām par efektīvu līdzekli atzīta tā mehāniska iznīcināšana. Darba grupā izteikts arī priekšlikums izveidot operatīvās brigādes, kas ar speciālu tehniku augu iznīcinātu visā Latvijā. Bet šīs idejas realizēšanai vajag daudz naudas.
LLU Laukkopības katedras vadītājs asociētais profesors Andris Bērziņš atzīst, ka neparasti sausās vasaras dēļ nav viennozīmīgi vērtējami herbicīdu izmēģinājumu rezultāti, jo ļoti lietainā laikā tie varot būt nederīgi. Savukārt bioloģiskajās saimniecībās šī metode nav izmantojama, tur jāapsver speciālu lopbarības maisījumu audzēšanas iespēja. Pastāv arī problēma, kā tikt galā ar vientuļi augošiem augiem. Tur nelīdz pat pļaušana 20 gadus pēc kārtas, tāpēc tiek pētīta aplikācijas un injekcijas metožu lietderība. A.Bērziņš negatīvi vērtē floristu līdzdalību latvāņa sēklu tālākā izplatīšanā. Floristi, šovasar nocērtot iezīmētos augus, pat izjaukuši kādu izmēģinājumu pie Ķekavas.
Darba grupa nākamgad plāno turpināt izvērtēt efektīvākās un ekonomiski izdevīgākās metodes latvāņu iznīcināšanai. Projekta īstenošanai papildus ZM piešķirtajam finansējumam šogad 3250 latu finansiālu atbalstu sniegusi arī Satiksmes ministrija. Savukārt ZM nākamgad pētījumiem plāno atvēlēt 6590 latu.
