Rīt – Miķeļa diena, ko mūsu senči pēc gada divdalījuma uzskatījuši par ziemas sākumu. Lielajiem darbiem līdz šai dienai jābūt apdarītiem, ražai savestai zem jumta, uz lauka palikuši vienīgi kāposti.
Rīt – Miķeļa diena, ko mūsu senči pēc gada divdalījuma uzskatījuši par ziemas sākumu. Lielajiem darbiem līdz šai dienai jābūt apdarītiem, ražai savestai zem jumta, uz lauka palikuši vienīgi kāposti. Miķeļdienu veci ļaudis svētījuši, darot alu un kaujot gaili. Šajā dienā nav pieņemts strādāt. Miķelī jākauj cūkas, lai gaļa labi saglabātos.
* Miķeļa naktī govīm vajagot dot ēst salmus, tad tos govis ēdot visu gadu.
* Ja Miķeļa tirgū auni badās, gaidāmi lieli kari.
* Miķeļa nedēļā nedrīkst kāpostus noņemt, tad tie ir sūri.
* Miķeļa nedēļā kāpostus nedrīkst skābēt, tad tie ilgi vārās.
* Nedrīkst laukā strādāt, tad kurmis izceļ druvu.
* Nedrīkst no svešām mājām kaut ko līdzi atnest, ne ēst, ne dzert tur, jo tad var atnest līdzi to māju peles un citus kukaiņus.
* Neko nedrīkst ziemai nolikt, jo tad visu peles saēd.
* Ja bērzam lapas nodzeltē pirms Miķeļiem, nākamgad būs laba miežu raža.
* Ja lapas nobirst pēc Miķeļiem, būs vēls un auksts pavasaris.
* Ja ozolos vēl turas zīles, būs dziļi Ziemassvētki.
