No 1990. gada 4. maija Latvijas neatkarības atjaunošanas dienas pagājuši jau 12 gadi. Visu šo laiku mūsu valsts un tautas likteni noteikušas un vadījušas pašlaik 7. Saeimas pozīcijā esošās politiskās partijas.
No 1990. gada 4. maija Latvijas neatkarības atjaunošanas dienas pagājuši jau 12 gadi. Visu šo laiku mūsu valsts un tautas likteni noteikušas un vadījušas pašlaik 7. Saeimas pozīcijā esošās politiskās partijas. Par viņu panākumiem lai spriež vēlētāji. Runājot par neveiksmēm mūsu valsts politiskajā un saimnieciskajā darbā, masu informācijas līdzekļos žurnālisti vēlētājiem atgādina, ka viņi paši vainīgi, tādus deputātus ievēlot. Vēl skarbāki ir vārdi «kāda tauta, tāda valdība», lai gan deputātu kandidātus izvirza ne tauta, bet savtīgu interešu vienotas cilvēku grupas. Laikrakstu slejās, televizoru ekrānos, radio raibs gar acīm griežas, vērojot un klausoties, kādus labos darbus 12 gadu laikā veikušas pozīcijas.
Visu politisko partiju pārstāvji uzstājas tā, it kā tie jau būtu ieguvuši vairākumu Saeimā – vismaz 51 vietu –, bet iespējams pat, ka dažai tagad pozīcijā strādājošai partijai neizdosies pārsniegt piecu procentu robežu. Turklāt par varbūtību pēc vēlēšanām sadarboties ar kādu no pārējām partijām, bez kā nav iespējams veidot vairākumu, neviens nerunā. Taču tieši tas visvairāk interesē vēlētājus. «Tikai mēs, tikai mēs turpmāk darīsim tā,» to vien dzirdam un redzam. Daudz kas pasniegts vajadzības izteiksmē bez paskaidrojuma, kāpēc visi daudzie trūkumi nav novērsti līdz šim. Kā vērojams masu informācijas līdzekļos publicētajās aptaujās, tauta šīm par lielu naudu pirktajām pašreklāmām netic. Cilvēkiem pašiem jāmeklē labie darbi, kurus deputāti veikuši tautas un valsts labā.
Milzīgi līdzekļi izlietoti sevis slavināšanas kampaņā. Tos labāk varēja izmantot analfabētisma un vairāk nekā 14 000 bez uzskaites klīstošo bērnu dzīves apstākļu un izglītības nodrošināšanai vai citu nepilnību novēršanai, kuru valstī, par dziļu nožēlu, ir pārāk daudz.
Netrūkst arī kompromatu iedomāto pretinieku partijām, ar kurām, iespējams, pēc vēlēšanām būs cieši jāsadarbojas.
Kā pierādījušas iepriekšējās vēlēšanas, visādi notiek brīnumi. 24. septembra televīzijas raidījumā «Skats no malas» Kārlis Streips kopīgi ar žurnālistu grupu neskopojās ar kompromatiem valdošo partiju iespējamiem konkurentiem, partijām, kuru reitings paredz to iekļūšanu Saeimā. Interesanti atzīmēt, ka tieši mūsu pašu «bāleliņu» deputātu kandidāti izceļas šajā savstarpējā apmelošanas kampaņā, bet «PCTVL» klusībā, nevienu neaizskarot, vāc savu piekritēju balsis…
Televīzijā izdevās dzirdēt arī nonicinātā, kādreizējā, ar Satversmes maiņu padzītā deputāta Joahima Zīgerista runu, kurā viņš pieteica bezkompromisa karu bijušiem kompartijas funkcionāriem, «čekas» ziņotājiem, kas vēl šodien raujas pie varas. Tas arī ir galvenais iemesls tā sauktajai banānu kampaņai, par kuru vēl nepārtraukti skandina masu informācijas līdzekļi, iztirzājot gadījumu, kad vēlētāju atspirdzināšanai limonādes vietā kādā no autobusiem, kas devās no Rīgas uz Jelgavu, tika nopirktas pāris kastes banānu. Humānisma pilna ir Joahima gādība par nabadzīgajiem, bāreņiem, represētajiem, leģionāriem un nacionālajiem partizāniem, kurus viņš sauc par Latvijas brīvības cīnītājiem. Citu partiju vēlēšanu kampaņā tagad banānus nomainījuši sērkociņi, alus, desas, nauda, radioaparāti, velosipēdi, dāvanas Ls 200 – 5000 vērtībā un pat automašīna «VW New Beatle »
Vislielākās bailes valdošajam vairākumam ir no varbūtējās Satversmes maiņas, kuru mainīt kā neatbilstošu prasīja jau 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas septītais punkts. Ir pamatots jautājums – kāpēc to nav mēģinājusi darīt neviena valdošā partija? KNAB priekšnieka nesekmīgā iecelšana ir neapstrīdams piemērs Satversmes nepilnībām, kur visas trīs varas nodotas Saeimas vairākuma rokās, tā kontrolē izpildu un tiesu varu divos līmeņos, to apstiprinot, bet vēlāk pārbaudot. Pat Valsts prezidents ir tai atbildīgs.
5. oktobrī izšķirsies mūsu valsts un tautas liktenis. Tad būs nozīme katra vēlētāja balsij, vadoties pēc labākās sirdsapziņas, analizējot partiju patieso darbību. Bet jāatceras, ka tie vēlētāji, kas nobalsos par partijām, kuras nepārsniegs 5% robežu, būs patiesībā balsojuši par balsu vairākumu ieguvušajām. Bet tie, kas vēlēšanās nepiedalīsies, arī netieši atbalstīs vēlēšanu rezultātus. Tādēļ 5. oktobrī visi izpildīsim savu pilsoņa pienākumu!
