Kāda jelgavniece redakcijā meklēja padomu, kā rīkoties, ja vēlas atsaukt dāvinājumu. Kundze radiniekam uzdāvinājusi dzīvokli, bet viņa nepateicības dēļ vēlas dāvinājumu atsaukt.
Kāda jelgavniece redakcijā meklēja padomu, kā rīkoties, ja vēlas atsaukt dāvinājumu. Kundze radiniekam uzdāvinājusi dzīvokli, bet viņa nepateicības dēļ vēlas dāvinājumu atsaukt.
Padomu «Ziņām» sniedza juridiskā biroja «Oferents» juriste Aina Nagle.
Latvijas Republikas Civillikuma 1912. pants paredz: «Dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību.» Dāvinājuma līgums var tikt atcelts, ja abas puses vienojas. Ja viena puse nepiekrīt, tad stājas spēkā 1919. pants, kas paredz: «Dāvinājumu var atsaukt apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ. Par apdāvinātā nepateicību jāatzīst rupji apvainojumi vārdos vai darbos, dāvinātājam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums, kā arī atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bija iespējams viņam palīdzēt.»
Lai pierādītu dāvinājuma atsaukuma pamatotību, civilprocesa likums traktē pierādīšanas līdzekļu uzskaitījumu, kas katrā gadījumā var tikt izmantoti prasījuma pierādīšanai. Tās būtu liecinieku liecības, rakstiski, kā arī lietiskie pierādījumi. Ja dāvinātājam ir šādi pierādījumi un kopējs risinājums ar apdāvināto nav atrasts, dāvinātājam jāvēršas tiesā ar prasību. Prasības pieteikumam jāpievieno dāvinājuma līgums, izziņa par atdāvinātās mantas vērtību, no kuras tiks aprēķināta valsts nodeva, apvainojumu pierādījumi un citi dokumenti, kas pierāda prasību. A.Nagle piebilst: «Ļoti svarīgi, pirms kārtot dokumentus, konsultēties ar juristu. Tas maksā naudu, tomēr parasti ir lētāk, nekā šādu darījumu anulēt vai apstrīdēt. Tāpat ir ar parakstīšanos zem dokumenta. Dokumenta nepārlasīšana un tā satura nepārzināšana parasti izmaksā dārgi.»