Šodien vārdadienā mīļus sveicienus sūtām visām Elzām un Ilizanām!
Šodien vārdadienā mīļus sveicienus sūtām visām Elzām un Ilizanām!
Elza Andersone dzimusi un uzaugusi Vidzemē, kur bija vecākā māsa un «vagariņš» vienīgajam brālim, kur slauca govis un ganos gāja. Vārdu viņai devuši vecāki. Pašai gaviļniecei gan tas īpaši nav paticis, bet mainīt to viņa nav domājusi.
Jaunības gados Elza beigusi Rankas Mājturības skolu un ar pavāra zināšanām azotē devusies uz Rīgu gūt praktiskas iemaņas. Kādu laiku viņa strādājusi galvaspilsētā, tīrot zivis un veidojot pīrādziņus kādā kulinārijas uzņēmumā. Dzīves pārmaiņām nākot, viņa pārcēlusies uz kādu palīgsaimniecību Jelgavas rajonā, kur arī satikusi savu vienīgo mūža mīlestību Albertu un apprecējusies. Elzas kundze, ieejot sievas kārtā, kļuvusi par zemgalieti un te arī palikusi.
Ilgus darba gadus viņa pavadījusi Lauksaimniecības akadēmijā. Tur tikuši celti galdā viņas meistardarbi gan jubilejās darbiniekiem, gan kāzās studentiem. Arī vārdadienu agrāk Elzas kundze svinējusi darbavietā ar kādu dāvaniņu un puķīti. Mīļākās viņai vienmēr bijušas neļķes. Elzas kundze atceras, ka tās bijušas arī līgavas pušķī.
Darbā viņa ir atstājusi savu veselību, un tas liek sevi manīt, jo puscentneru katli cilāti ik dienas. Tomēr gaviļniece savas pavāra dotības un darba gadus atceras ar patiku, jo tie savā ziņā bijuši arī saldi. Gaviļniece labprāt gatavojusi dažādus saldos ēdienus, īpaši krēmus, kas arī pašai lieliski garšo.
Šodien, kad dzīve iegriezusies jau otrajā pusē, Elzas kundze nemēdz sūdzēties un ir apmierināta ar to. Vēlēšanu drudzis gan gaviļnieci nav pārņēmis, jo politika neesot viņas stiprā puse. Tomēr, par ko balsot, Elza ir jau izlēmusi.
