Viens Latvijas iedzīvotājs gadā vidēji patērē 24,5 litrus pakotā piena, kas ir trīs līdz četras reizes mazāk nekā vidēji Baltijas un ziemeļu valstīs.
Viens Latvijas iedzīvotājs gadā vidēji patērē 24,5 litrus pakotā piena, kas ir trīs līdz četras reizes mazāk nekā vidēji Baltijas un ziemeļu valstīs. Vienīgi Lietuvā vidējais pakotā piena patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā Latvijā – aptuveni 20 litru.
Kā vakar preses konferencē informēja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Marģeris Rava, lai gan pērn piensaimniecības nozarē ir vērojama palielināšanās tendence un aug gan piena ražošanas apjomi, gan arī vidējais piena izslaukums, tomēr pakotā piena tirgus stabilizācija notiek ļoti gausi, informē LETA.
Saskaņā ar LPCS datiem, pēdējos piecos gados ir vērojama neliela, tomēr skaidri manāma tendence – pakotā piena ražošanas apjomi aug. 1997. gadā kopējais saražotais pakotā piena daudzums bija 40,9 miljoni litru (40 900 tonnas), 1998. gadā – 43,6 miljoni litru (43 600 tonnas), 1999. gadā – 47,5 miljoni litru (47 500 tonnas), 2000. gadā – 58,8 miljoni litru (58 800 tonnas), bet 2001. gadā – 62,6 miljoni litru (62 600 tonnas).
Šogad pirmajos sešos mēnešos saražoti 38,6 miljoni litru (38 600 tonnas) pakotā piena.
M.Rava stāstīja arī, ka Latvijas iedzīvotāji ir vieni no neaktīvākajiem pakotā piena patērētājiem starp Baltijas un Ziemeļvalstu iedzīvotājiem. Tiesa, ir jāņem vērā Baltijas valstu piena patēriņa specifika – tajās atšķirībā no ārvalstīm joprojām tiek patērēts arī nepakots piens, piemēram, tirgū iegādātais izlejamais piens vai pašmāju saimniecībās saražotais. Nedrīkst aizmirst arī par pārstrādes industrijas īpatnību – pasterizēts piens tiek piegādāts ne tikai iepakojumā, bet arī kannās.
Taču summējot pakota un nepakota piena patēriņa rādītājus, šā produkta patēriņa apjomi uz vienu iedzīvotāju ir ļoti atšķirīgi. Saskaņā ar «Tetra Compas» datiem, pērn Dānijā vidēji viens iedzīvotājs gada laikā patērējis 96 litrus piena, no tiem 95,5 litri bija pakotais piens, bet 0,5 – nepakotais, Norvēģijā – 103 litrus pakotā piena, Zviedrijā – 112 litrus, Somijā – 140 litrus, no kuriem 132 litri bija pakotais piens.
Viens Igaunijas iedzīvotājs pērn vidēji patērējis 69,5 litrus piena, un no tiem 37 litri bija pakotais, bet 32,5 litri – nepakotais piens. Savukārt viens Lietuvas iedzīvotājs aizvadītajā gadā vidēji patērēja 44 litrus piena, un no tiem 20 litri bija pakotais, bet 24 litri – nepakotais piens. Viens Latvijas iedzīvotājs pagājušajā gadā vidēji patērējis 46,5 litrus piena, no tiem 24,5 bija pakotais, bet 22 litri – nepakotais piens.
Iemesls, kāpēc piens Latvijā tik strauji zaudējis popularitāti, pēc M.Ravas domām, ir iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās, kā arī nopietnas izmaiņas kopējās uztura un ēšanas tradīcijās. Piemēram, arvien vairāk iedzīvotāji dod priekšroku bezalkoholisko dzērienu lietošanai uzturā, un tas galvenokārt notiek uz piena rēķina.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe atzīst, ka piena produktu pieprasījuma attīstība pēdējos gados ir stabila un atbilst pasaules tendencēm, tomēr ir vērojams, ka, palielinoties bezalkoholisko dzērienu patēriņam, samazinās fasētā piena patēriņš. Taču, lai veicinātu šķidrā piena patēriņu uzturā, uzņēmumiem ir jāstrādā pie piena produktu popularizēšanas, veicot mārketinga aktivitātes.
