Šis pirmsvēlēšanu laiks izceļas ar īpašu nekaunību, agresivitāti un ļaunumu. Brīžiem liekas, ka tiem, kas cer uz vēlētāju balsīm, ir tikai viena doma – jebkuriem līdzekļiem nepamest iesildītos krēslus.
Šis pirmsvēlēšanu laiks izceļas ar īpašu nekaunību, agresivitāti un ļaunumu. Brīžiem liekas, ka tiem, kas cer uz vēlētāju balsīm, ir tikai viena doma – jebkuriem līdzekļiem nepamest iesildītos krēslus. Apmelošana, nomelnošana, apķengāšana, sava nenovērtējamā «es» pacelšana debesīs – tas ir prātam neaptverami. Trīs reizes ar pensionāru lāstiem un bērnu māmiņu asarām izmests no premjera krēsla, par visu vari rāpjas atpakaļ. «Laima» un «Staburadze» pārdotas, nodokļi iedzīvotājiem saskrūvēti līdz bezgalībai tā, ka jutīsim desmit gadu un pēc tam. Ko tad vēl, ja pilnīgi atklāti var sludināt: kam gribam, tam dodam, kas neļaujas nopirkties, tam – ne! Ja esi manā partijā, pat valsts budžets ir mans personīgais maciņš, esi oranžs, cel sporta bāzes, remontē skolas un rotaļu laukumus, bet, ja citā krāsā, tad ne. Izrādās, ka «oranžajai komandai» nav svarīga valsts kopīga attīstība. Ne viņi mīl šo valsti, ne tās cilvēkus. Mīl tikai savu kabatu!
Un tomēr daudzi jelgavnieki var uzskatīt, ka mūsu pilsētai ir paveicies. Lai cik ļoti nepiederam pie vienas partijas mīluļu skaita un biezais valsts maciņš veras ļoti lēni un smagi, tomēr pilsētā jūtama pavisam cita noskaņa un saimnieciskā darbība: tiek remontētas sen neremontētās ielas, atjaunots ielu apgaismojums, gādāts par bērnu drošību un ir citas labas lietas. Priecājos, ka Jelgavas mērs nekandidē vēlēšanās, jo tas nozīmē, ka viņam ir svarīga pilsēta. Ļausim strādāt, atbalstīsim to labo, kas ir iesākts, un neklausīsimies pilsētas nelabvēļu balsīs! Cik vienoti un stipri būs jelgavnieki, tik vienota un stipra būs pilsēta! Manai paaudzei, septiņdesmitgadīgajiem, vairs nav laika ilgi klausīties solījumus un gaidīt, jo ar katru dienu dzīvei atvēlētais laiks paliek īsāks, tāpēc mums vajag padarītu darbu, uzlabojumus jau rīt un parīt.
Jelgavniece Dz.S.
