Pirms pāris gadiem Jelgavas slimnīcas galvenais ārsts Andris Ķipurs pēc paša iniciatīvas samazināja pediatru dežūras valsts ārstniecības iestādē. Visa atbildība ir uz Terapijas nodaļas ārstu internistu pleciem.
Pirms pāris gadiem Jelgavas slimnīcas galvenais ārsts Andris Ķipurs pēc paša iniciatīvas samazināja pediatru dežūras valsts ārstniecības iestādē. Visa atbildība ir uz Terapijas nodaļas ārstu internistu pleciem. Savu rīcību galvenais ārsts pamatoja ar to, ka Uzņemšanas nodaļā ienākot maz bērnu.
Mūsu lielajai pilsētai šāds lēmums ir neizdevīgs un bīstams. Agrāk jebkurā diennakts laikā varēja saņemt pediatra konsultāciju un palīdzību. Tagad šo palīdzību sniedz internisti. Viņu dežūras sākas pulksten 16, bet beidzas astoņos no rīta. Ārsti ir ļoti pārslogoti, jo Terapijas nodaļa ir apvienota, darba un pacientu ir daudz. Kam ārsts dos priekšroku, ja vienā laikā palīdzība būs nepieciešama pieaugušajam pacientam un bērnam? Žēl, ja attapsimies, kad nelaime būs notikusi…
Vēlos pastāstīt par kādu gadījumu, kas notika 30. augustā. Vienpadsmit mēnešu veco Anatoliju «ātrie» atveda uz slimnīcas Bērnu nodaļu, viņam ģimenes ārsts bija noteicis diagnozi – laringīts. Pirmais dežūrārsta jautājums bērna mātei bija: «Kāpēc viņš tā elpo?» Tad mazulim izdarīja injekciju. Naktī bērnam sākās laringospazmas – viņš sāka smakt. Ārkārtas gadījumā uz nodaļu atveda dežurējošo pediatru, kas nekavējoties izsauca reanimācijas brigādi no Rīgas klīniskās bērnu slimnīcas. Galvaspilsētā bērns reanimācijā pavadīja piecas dienas. Pateicoties tam, puisēns palika dzīvs. Bail iedomāties, kas būtu noticis, ja nepietiktu laika aizvest viņu uz Rīgu… Vai pilsētai būtu jāeksperimentē ar mūsu bērniem?
Šo vēstuli adresēju pašvaldības vadībai, slimnīcas vadītājam un visiem tiem, kam dārgi bērni. Ir jārīkojas, lai novērstu šāda gadījuma atkārtošanos.
Man nav vienaldzīgs arī Jelgavas slimnīcas Bērnu nodaļas liktenis, kur strādā pieredzējuši ārsti un medmāsas. Viņu vidū ilgu laiku biju arī es. Kaut gan vairs nestrādāju, sevi joprojām uzskatu par bērnu medmāsu.