Vai esat kādreiz pieķēruši sevi, ka pareizie vārdi galvā pēkšņi sarindojas pareizā secībā? Ir brīži, kad jūtas gribas izteikt tēlaināk, skaistāk, pat ar atskaņām.
Vai esat kādreiz pieķēruši sevi, ka pareizie vārdi galvā pēkšņi sarindojas pareizā secībā? Ir brīži, kad jūtas gribas izteikt tēlaināk, skaistāk, pat ar atskaņām. Tad ir «ieslēdzies» poētiskās domas dzinulis un jūsos pamodies dzejnieka gars. Protams, katrs no mums nevar radīt izcilus dzejoļus, bet dažus labus gan. Turklat ir atsevišķi dzīves posmi, kad runāt dzejā gribas jo īpaši. Un kad tad vēl ir plašāka izjūtu gamma, ja ne jūtot burvīgo mīlestību. Par to runā dažādi. Piemēram, Valdis Atāls rakstījis: «Velti tu meklē dzīves jēgu, ja nemīli». Vai arī: «Visskaistākais gadalaiks ir mīlestība» un «es esmu iemācījies melot tikai sievietes dēļ»…
Bez skaita ir mīlestības dzejoļu. Ojāra Vācieša dzeja:
«Nakts ir tik tumša,
Ka mums
Pati mazākā
zvaigznīte paliek
Un nav nevienas,
Kas zūd.
Laimīgā naktī
Mēs laimīgi kopā
Un nav – pirms tam
Un pēc tam.»
Neviens nevar apgalvot, ka katra dzejoli iekļaus grāmatās, taču mīļotais cilvēks romantisku jūtu izpausmi dzejā noteikti novērtēs.
Vairāk gan vīrieši velta dzejoļus sievietēm, iekarojot viņu sirdis ar tik cēlu paņēmienu.
Šajā lappusē «Starp mums» jautājām vīriešiem, vai viņi ir kādreiz attiecības skaidrojuši dzejā, kā arī skatīsim, kāds ir dažu iemīlējušos amatieru sacerējums.
