Manai meitenei. Es mīlu tevi, kamēr mana sirds vēl pukst.
Manai meitenei
Es mīlu tevi, kamēr mana sirds vēl pukst.
Es mīlu tevi, kamēr tava pukst.
Tu bradā man sirdi, bet bradā to mīļi.
Un tas mani spiež vēl vairāk mīlēt tevi.
Neraudi
Vēl viena nakts man ar tevi ir palikusi.
Vēl vienu reizi nočukstēšu tev: «Tu mana».
Vēl pēdējo reizi tavas acis
Manās ieskatīsies, un asaras nokritīs uz rokas.
Bet rīt es viens palikšu bez tevis, bet tu neraudi.
Neraudi. Tā sanāca, ka liktenis
nav lēmis mums kopā būt.
Kur tad agrāk es biju, cik vēlu satiku es tevi,
Bet šinī brīdī es zinu, ka esmu tavs.
Un tikai kliedzienu es spēšu noturēt rīt,
Bet tagad paliec kopā ar mani pēdējo reizi.
Saproti. Tagad nedomāt es nevarēšu par tevi.
Es pats nezinu, kā atļāvu sev, lai tu
Manu mīlestību paņemtu
Stundā tanī, kad tevi ieraudzīju.
Bet tu saproti, cik ļoti, ļoti mīlu tevi.
Tad zini, visur tevi meklēšu, lai kur tu nebūtu.
Es uzrakstīšu dzejā tev visas lapas.
Un, ja man būs vēl viena iespēja,
Tad es tevi nekur nelaidīšu prom no sevis,
Bet acīm redzot tādas iespējas man nebūs lemts.
Dzejolis
Maijai
Viss, kas bijis, ir kā pelni,
sadeguši, izkvēpuši melni.
Dzīvē tālu izkaisīti, apsmieti,
Un arī apraudāti.
Viss, kas bijis, ir tik pelni,
Pārcietuši mīlas svelmi.
Izkaisīti dzīvē…
Vai tos savākt spēsim?
Arī kopā nevarēsim.
Vai no mīlas nebūs vairs nekā?
Tikai pelni tālē zilajā.
Tas tev no Anša
Nepamet mani,
Mīlestība mana.
Nepamet mani,
Sapni mans.
Mums grūti
Dzīves ceļā iet.
Mums lemts to kopā noiet.
Mīļā mana
Kurš gan zināja,
Ka grūti būs
Man bez tevis
Dzīvot.
Garš un tāls
Ceļš man būs
Pie tevis jānoiet,
Lai varētu tevi ciešāk apskaust
(domāts apskaut – D.L.).
