Kāds zinošs cilvēks, kas savu vārdu nav vēlējies darīt zināmu nākamajām paaudzēm, reiz teicis, ka neviens nav tik bagāts, lai pirktu lētas mantas.
Kāds zinošs cilvēks, kas savu vārdu nav vēlējies darīt zināmu nākamajām paaudzēm, reiz teicis, ka neviens nav tik bagāts, lai pirktu lētas mantas. Noteikti no šīs tautas parunas ir ietekmējusies arī Rīgas Domes un Tramvaju un trolejbusu pārvaldes (TTP) izveidotā komisija, kurai konkursa kārtībā tika uzticēts izraudzīties labāko piedāvājumu simts trolejbusu iegādei Rīgas vajadzībām. Proti, no trīs piedāvājumiem par konkursa uzvarētāju tika apstiprināta Ungārijas kompānija «Ganz Transelektro Traction Electrics» (GTTE), kas piecu gadu laikā piegādās simts trolejbusu par 23,3 miljoniem latu. Laikam jau lieki piebilst, ka šis bija dārgākais piedāvājums. Vismaz līdzšinējā pieredze valsts un pašvaldību pasūtījumos apliecina, ka nauda valsts administrēšanai un sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai netiek taupīta, jo reti kad izsludinātajos konkursos par uzvarētāju kļūst uzņēmumi ar lētāko piedāvājumu. TTP šefs Aleksandrs Zālītis konkursa rezultātus skaidroja visai lakoniski: «Rīgas Domei «mīļāki» šoreiz bija ungāri, par spīti dārgākajam piedāvājumam.» Ko vēl lai piebilst – vienam patīk māte, otram meita, bet trešam kleita.
Ceturtdien ar lielu pompu Rīgā, Abrenes ielā tika atklāts jaunais tiesas nams, kura rekonstrukcijai iztērēti aptuveni 4 miljoni latu. Tagad daļēji tiks atrisināts arī akūtais telpu trūkuma jautājums tiesu sistēmā. Tiesu nams jau ar novembri kļūs par mājvietu Rīgas Vidzemes priekšpilsētas un Centra rajona tiesām, bet uz laiku tajā apmetīsies arī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija.
Jaunais tiesas nams rekonstruēts atbilstoši mūsdienu prasībām, izslēdzot iespēju tiesas procesā ieinteresētajām pusēm tikties ar tiesnešiem ārpus tiesas zāles. Tādā veidā, pēc projekta autoru domām, būs maksimāli ierobežota tiesnešu iespēja korumpēties vai kā citādi ietekmēties no tiesas procesa dalībniekiem. Tomēr diezin vai dzīvē tiesu nama plānojumam būs kādi nopelni korupcijas izskaušanā, jo šodien kukuļošanas procedūras ir organizētas krietni vien labāk, lai pret tām cīnītos ar tik primitīvām metodēm.
Šonedēļ Latviju ar savu vizīti pagodinājusi Tibetas garīgā līdera Dalailamas pirmā persona Drigun Kjabgon Čecangs Rinpoče, kas ieradies, lai izraudzītos vietu budistu tempļa celtniecībai. Par šāda tempļa nepieciešamību lēmums tika pieņemts jau pagājušajā gadā, kad Latvijā viesojās pats Dalailama, jo līdz šim budistiem Latvijā nav savas pulcēšanās vietas un viņu organizētie pasākumi notiek dažādos dzīvokļos vai citās tam nepiemērotās vietās. Vieta tempļa celtniecībai vēl nav izraudzīta, bet, kā plānots, tas kalpos kā izglītības un kultūras centrs, kurā būs iespēja iepazīties ar budisma filosofiju, kā arī praktizēt jogu un meditāciju.
Pagājušās nedēļas nogalē Īrijā no kādas savrupmājas Baltinglasā pie Dublinas nolaupītas piecas vērtīgas gleznas (tai skaitā divi Rubensa mākslas darbi) vairāku miljonu eiro vērtībā. Kopā bijušā britu parlamenta deputāta nelaiķa Alfrēda Beita mākslas darbu kolekcija apdrošināta par aptuveni 40 miljoniem eiro. Šai mākslas darbu kolekcijai noziedznieki uzbrukuši jau četras reizes (1974., 1986., 2001. un 2002. gadā), kopumā nolaupot vairāk nekā 40 gleznu. Daudzas gan ir izdevies atgūt, jo tik unikālus mākslas darbus melnajā tirgū nemaz nav viegli pārdot.
Pagājušajā nedēļā turpinājās konflikts starp ASV un ES par imunitātes līgumu slēgšanu ASV dienestā esošajiem ar Starptautisko krimināltiesu, kas savu darbību uzsāka ar šā gada 1. jūliju. Šādu līgumu ar ASV jau ir noslēgušas 12 valstis. ES ārlietu ministri, tiekoties pirmdien, vienojās par stingrākiem nosacījumiem tām dalībvalstīm, kuras vēlēsies parakstīt imunitātes līgumus ar ASV. Sakarā ar starptautisko saspīlējumu Irākas jautājumā ASV arvien atklātāk izdara spiedienu uz ES dalībvalstīm, pieprasot vienpusēju imunitāti saviem pilsoņiem. Arī ES dalībvalstu pozīcija nav noteikta, jo, piemēram, Vācija kategoriski atsakās parakstīt šādu Starptautiskās krimināltiesas autoritāti graujošu līgumu. Turpretim Itālija un Lielbritānija paziņojušas, ka atbalsta šāda līguma slēgšanu. Ņemot vērā agresīvo ASV politiku attiecībā pret Starptautisko krimināltiesu, var spriest, ka jau tuvākajā laikā tā savās militārajās akcijās (kaut vai pret Irāku) pieļauj iespēju saskarties ar kara noziegumiem un genocīdu, jo tieši tā ir minētās tiesas kompetence.
