Dzimstības līmeņa un citu iemeslu dēļ aizvadītajā gadā armijai izdevies rekrutēt mazāk karavīru

Dzimstības līmeņa un citu iemeslu dēļ aizvadītajā gadā armijai izdevies rekrutēt mazāk karavīru, salīdzinot ar gadu iepriekš, Aizsardzības ministrijas izveidotajam portālam “sargs.lv” atzinis Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Profesionālajā dienestā rekrutēto karavīru skaits 2021.gadā sasniedzis 473, kas ir mazāk nekā pērn, kad bruņotajiem spēkiem varbūt pievienojās arī tie pilsoņi, kuri Covid-19 pirmajā vilnī zaudēja līdzšinējo nodarbošanos. Optimālais rādītājs esot, ja vidēji gadā tiek rekrutēti 600 karavīri.

Tam, ka šogad šis skaitlis ir mazāks, komandiera ieskatā ir vairāki iemesli.

“To vistiešākā veidā ietekmē dzimstības līmenis pirms 20 gadiem, tāpēc tagad ir tāda bedre, un nav daudz, ko rekrutēt. Turklāt no šogad rekrutētajiem apmēram 40% ir vecumā ap 30 gadiem – jau nobrieduši un skaidri zina, ko vēlas. Arī konkurence ar privātām struktūrām joprojām ir milzīga, kā arī daļa jauniešu Latviju atstāj, jo izlemj mācīties ārvalstīs. Tas viss ietekmē rekrutēšanas rādītājus,” norādījis Kalniņš.

Viņš arī apliecina, ka tuvākajos gados personāla piesaistei un noturēšanai bruņotajos spēkos tiks pievērsta pastiprināta uzmanība.

Aizsardzības ministrija (AM) aģentūru LETA informēja, ka 2021.gadā profesionālajam dienestam pievienojās 475 jaunie karavīri, bet Zemessardzei – 639 zemessargi.

Starp šogad uzņemtajiem karavīriem audzis sieviešu īpatsvars – 20,5%. Iepriekšējos gados šis rādītājs bija ap 17%. 

Turklāt 24 jaunie karavīri ir personas, kuras no ārvalstīm atgriezušās uz dzīvi Latvijā, līdz ar to NBS iesaistījušies arī remigrācijas veicināšanā.

NBS veido ne tikai regulārie spēki un Zemessardze, bet arī bruņoto spēku rezerve, norāda AM pārstāvji. Šogad tika sasniegta līdz šim visaugstākā rezerves personāla iesaiste militārajās mācībās – 172 rezerves karavīri un 35 brīvprātīgie militārajai pamatapmācībai. 2020.gadā šis skaits bija attiecīgi 94 un 17, bet 2019.gadā – 43 un 10.

Rezerves karavīru mācības NBS īsteno kopš 2016.gada, piecu gadu laikā tajās iesaistot 832 rezerves karavīrus. Savukārt brīvprātīga militārā pamatapmācība notiek kopš 2018.gada, to sekmīgi apgūstot 99 Latvijas pilsoņiem. AM atzīmē, ka daļa no šo apmācību beigušajiem vēlāk izvēlas dienestu Zemessardzē vai uzsāk profesionālo dienestu bruņotajos spēkos.

Šogad Zemessardzē tika uzņemti 639 zemessargi, bet atbrīvoti – 569. Galvenie atbrīvošanas iemesli – paša vēlēšanās, ilgstoša apmācību neapmeklēšana vai zemessargs iestājies profesionālajā dienestā. Kopumā Zemessardzē šobrīd dienē vairāk nekā 8000 zemessargi.

Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai tās darbības laikā NBS spēju attīstības nodrošināšanai ir jāsasniedz vismaz 8000 liels profesionālā dienesta karavīru skaits. Šobrīd Nacionālo bruņoto spēku sastāvā ir 6600 karavīri. 

Savukārt Zemessardzei līdz 2024.gadam jāsasniedz 10 000 zemessargi, bet līdz 2027.gadam – 12 000. Apmācīto un iesaucamo rezerves karavīru skaitam koncepcijas darbības periodā jāsasniedz 6000.

Arī 2022.gadā AM sadarbībā ar NBS un Zemessardzi turpinās informēt un uzrunāt sabiedrību, lai vairotu zināšanas un izpratni par dienestu militārajās struktūrās un aicinātu tām pievienoties. Piemēram, decembrī tika sākta sabiedrības informēšanas kampaņa “Esi drošs, esi zemessargs!”.