Rudens ir laiks, kad Latvijas upes gaida atgriežamies uz nārstu lielās zivis – lašus un taimiņus.
Rudens ir laiks, kad Latvijas upes gaida atgriežamies uz nārstu lielās zivis – lašus un taimiņus. Tāpat kā katru gadu, arī šogad dabas draugu uzdevums ir nosargāt nārsta vietas un panākt, lai šīs zivis atkal un atkal atgrieztos upēs un strautos, no kuriem tās daudzās paaudzēs ir sākušas savu ceļu. Tajā pašā laikā rudenī veikalu vitrīnās un tirgos parādās daudz lašu un to ikru. Daudziem pircējiem rodas jautājums – laši šajā laikā ir jāsaudzē, bet veikalos tie ir nopērkami.
Pēdējos 30 gados Latvijā savvaļas lašu populācija samazinājusies par divām trešdaļām. Dabas fonda pārstāvji norāda, ka lašu samazināšanās tendencei ir vairāki iemesli. Piemēram, Daugavas hidroelektrostacijas (HES) kaskādes izveide, kas ir pilnībā iznīcinājusi savvaļas lašu nārsta vietas Daugavā, intensīvā legālā un nelegālā lašu zveja Baltijas jūrā, kā arī upju piesārņojums. Pašlaik savvaļas lašu populāciju apdraud mazo HES celtniecība un dzirnavu atjaunošana uz daudzām lašveidīgajām zivīm piemērotām upēm, kā arī augošais maluzvejnieku skaits un sarukušais upju aizsardzības pasākumu finansējums.
Latvijas zivju mazuļu audzētāji katru gadu izaudzē un izlaiž Latvijas ūdeņos ap miljonu lašu un taimiņu mazuļu. Tāpēc, pamatojoties uz izlaisto mazuļu skaitu, Latvija iegūst lašu nozvejas kvotas Baltijas jūrā, kas ir gandrīz 14 procentu no kopējās Baltijas jūras lašu kvotas. Varētu jautāt – vai salīdzinoši nelielajai Latvijai tas ir daudz? Skaitliskā izteiksmē tas ir aptuveni 34000 lašu. Latvijas zvejnieki galvenokārt tos noķer atklātā jūrā vai jūras piekrastē. Lai arī cik tas dīvaini neliktos, Latvija jau vairākus gadus pēc kārtas neapgūst sev piešķirto nozvejas kvotu. Arī šogad pirmajos astoņos mēnešos ir nozvejoti tikai 18 procentu no kvotas. Šā iemesla dēļ Latvijas zvejniekiem ir iespēja mainīt savu lašu kvotas daļu pret citu sugu zivju nozvejas kvotām Baltijas jūrā. Piemēram, Polija daļu no mūsu lašu nozvejas kvotas apmaina pret brētliņu kvotu.
Nepieciešams atzīmēt, ka nelielu daļu dod lašu nozveja zinātniskos nolūkos. Šāda tipa zveja ir atļauta visu gadu jūras piekrastē, un to veic aptuveni 40 novērošanas vietās. Zinātniekiem šī zveja ir atļauta arī lieguma laikos, un daļa iegūto lašu nonāk tirdzniecībā.
Šogad eksperimenta kārtībā atsevišķiem Jūrmalas zvejniekiem, kas ir saņēmuši lašu vaislinieku nozvejas licences, atļauta ierobežota lašu terminālā zveja. Tas nozīmē, ka trīs nedēļās ir atļauts noķert maksimālu daudzumu lašveidīgo zivju, lai palīdzētu pildīt piešķirto nozvejas kvotu. Zvejas vieta Jūrmalā izvēlēta tādēļ, lai maksimāli ķertu mākslīgi pavairotos lašus, kurus galvenokārt var pazīt pēc zivjaudzētavā nogrieztās taukspuras. Šiem lašiem nepiemīt tā saucamais mājās došanās instinkts, kas dabiski nārstojušajām zivīm liek doties uz upēm, kur tās ir dzimušas. Turklāt nebrīvē dzimušie laši uzturas jūras piekrastē.
Nelielu kvotas daļu aizpilda vaislinieku zvejas veicēji, jo izbrāķētie un «noslauktie» laši tiek nodoti tirdzniecībā. Vaislinieku ieguve ir atļauta Ventā, Lielupē, Daugavā un Gaujā. Pārējās upēs jebkāda lašveidīgo zivju ieguve aizliegta gan makšķerniekiem, gan zvejniekiem. Pavasara periodā neiznārstojušos lašus un taimiņus atļauts spiningot Salacas upē, nopērkot speciālas licences. Varbūt tagad lasītājiem būs vairāk saprotams, kā vienlaikus ar lašu nārstu veikalos ir pilni plaukti ar šīm zivīm. Tas nozīmē, ka tiek sargātas nārsta vietas un dabīgi nārstojošās zivis, nevis tikai pati suga kopumā.
Latvijā ir izstrādāta speciāla zivju atražošanas nacionālā programma, kas paredz nodrošināt tādus apstākļus, lai līdz 2008. gadam dabiskais lašu dzimtas zivju nārsts upē palielinātos par 50 procentiem, salīdzinot ar šodienu. Zivis nārsta vietās netiks traucētas, ja netiks radīti mākslīgi šķēršļi to nokļūšanai dzimtajās vietās. Tādējādi, aizsargājot nārsta vietas, varētu panākt to, ka daba ar mūsu līdzdalību parūpēsies par savu sugu atjaunošanu dabīgā ceļā.
No 1. oktobra līdz nārsta beigām, lai pasargātu savvaļas lašus no iznīcināšanas nārsta laikā, visā Latvijā notiek akcija «Lašiem būt!». Tās laikā tiks izveidoti kontrolposteņi, kuros uzturēsies cilvēki, kas kontrolēs upēs notiekošo. Šajā laikā tiks ķerti ne tikai makšķernieki, bet arī informēta sabiedrība par veidiem, kā tā var iesaistīties un līdzdarboties. Akciju rīko Pasaules dabas fonds, Latvijas Makšķernieku asociācija un valsts institūciju pārstāvji. Tajā līdztekus jau minētajām organizācijām piedalās arī Valsts policija, Aizsardzības ministrija, Vides valsts inspekcija, reģionālās vides pārvaldes, Jūras vides pārvalde, Gaujas Nacionālais parks un citas. Ļoti aktīvi paredzējusi iesaistīties arī Zemessardze. Paredzēts, ka akcija noslēgsies novembrī.
Pērn akcijā, kas notika no 15. oktobra līdz 25. novembrim, piedalījās 148 cilvēki, pie upēm kopumā pavadot 1528 stundas. Akcijas laikā tika atklāti 172 ar zvejas un makšķerēšanas noteikumu neievērošanu saistīti pārkāpumi, administratīvi sodītas 129 personas, ierosinātas divas krimināllietas. Par normatīvo aktu pārkāpumiem iekasēta soda nauda 1 783 lati.
Lai netraucētu migrējošām lašu dzimtas zivīm nokļūt uz nārstu jūrā ietekošajās upēs, no 1. oktobra līdz 15. novembrim Latvijā aizliegta piekrastes zveja. Saskaņā ar noteikumiem par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos minētajā periodā piekrastē ir aizliegta zveja ar visu veidu zvejas rīkiem, izņemot plekstu specializēto zveju ar plekstu vadiem un reņģu specializēto zveju ar reņģu tīkliem.
