Likumu nepilnību dēļ radušās domstarpības par to, kam jāuztur kārtībā privātīpašumam piegulošā pašvaldības teritorija – ietves un zaļā zona.
Likumu nepilnību dēļ radušās domstarpības par to, kam jāuztur kārtībā privātīpašumam piegulošā pašvaldības teritorija – ietves un zaļā zona. Aģentūra «Pilsētsaimniecības» uzskata, ka atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem tas jādara namīpašniekiem.
Tieslietu ministrija pērn atzinusi, ka pašvaldību saistošie noteikumi ir pretrunā ar Satversmi. Proti, valsts pamatlikums noteic, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos, piespiedu darbs ir aizliegts. Ņemot vērā šo atzinumu un namīpašnieku sūdzības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izdevusi rīkojumu – no būvnormatīva par namīpašumu sanitāro kopšanu svītrot punktu, kas noteica, ka ietve un ielas braucamā daļa metra platumā jākopj īpašniekam visa namīpašuma garumā. Pašlaik ministrija gan strādājot pie būvnormatīva uzlabošanas.
Pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns uzsver, ka būvnormatīva punkts gan ir izsvītrots, taču Jelgavai un citām pašvaldībām ir saistošie noteikumi, kas nosaka arī minētās teritorijas sakopšanas kārtību. Šajos noteikumos izmaiņas netiek prasītas, tādēļ spēkā paliek vecā kārtība, skaidro A.Baļčūns.
Tātad Jelgavā privātmāju īpašniekiem tāpat kā līdz šim jāuztur kārtībā arī viņu zemei piegulošā pašvaldības teritorija. Citādi taču pilsēta ieaugs nezālēs un sadzīves atkritumos! Piemēram, šā gada budžetā pilsētas ielu un parku kopšanai atvēlēti tikai 107 000 latu. Ja būtu jāuzņemas arī ietvju un zaļās zonas apkopšana pie privātmājām, pēc aģentūras «Pilsētsaimniecība» aplēsēm, Jelgavai vēl vajag divus miljonus latu. «Mums nav un nebūs tādu līdzekļu. Tādu nebūs arī citām pašvaldībām. Tieši tādēļ lēmums, ka īpašumiem piegulošā teritorija jāapkopj pašvaldībai, ir pārsteidzīgs un neapdomīgs,» saka A.Baļčūns.
