Valsts parlamenta un pašvaldību vēlēšanas nāk un iet, bet dzīve tādēļ neapstājas. Vienīgi tā dažbrīd var veikt interesantas virāžas, kuras var nodrošināt iespējamā ļoti dažādā politisko spēku kombinācija.
Valsts parlamenta un pašvaldību vēlēšanas nāk un iet, bet dzīve tādēļ neapstājas. Vienīgi tā dažbrīd var veikt interesantas virāžas, kuras var nodrošināt iespējamā ļoti dažādā politisko spēku kombinācija. Cerams, ka jaunievēlētie deputāti kādā no tām neliks Latvijas iedzīvotājiem iebraukt grāvī.
Kāds vēlēšanu iznākums dažādos vēlēšanu apgabalos un kādas varētu būt prognozes par iespējamām koalīcijām?
Latvijā pastāv proporcionālā vēlēšanu sistēma, un tas nozīmē, ka no katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts noteikts skaits deputātu. Atbilstoši vēlētāju skaitam Centrālā vēlēšanu komisija ir noteikusi, ka 8. Saeimas vēlēšanās no Rīgas vēlēšanu apgabala tiks ievēlēti 28 deputāti, no Vidzemes vēlēšanu apgabala – 26 deputāti, no Latgales vēlēšanu apgabala – 17, no Zemgales vēlēšanu apgabala – 15, no Kurzemes vēlēšanu apgabala – 14 deputātu. Kopējie provizoriskie rezultāti no visiem 979 iecirkņiem Latvijā liecina par to, ka «Jaunais laiks» («JL») ieguvis 26 vietas (23,93 procenti, «par» nobalsojuši 237021 vēlētāji ), politisko organizāciju apvienība «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» («PCTVL») – 24 vietas (18,94 procenti un 187564 vēlētāji), Tautas partijai (TP) tikusi 21 vieta (16,71 procents, balsojuši 165449 vēlētāji), Latvijas Pirmā partija (LPP) ieguvusi 10 vietu (9,58 procenti, 94833 vēlētāju atbalsts), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 12 vietu (9,46 procenti, 93732 vēlētāji) un visbeidzot apvienība «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK («TB»/LNNK) ieguvusi 7 vietas (5,39 procenti, 53395 vēlētāji).
No visām 15 deputātu vietām Zemgales vēlēšanu apgabalā «JL» un TP būs pa 4 vietām, LPP, ZZS un «PCTVL» pārstāvēs 2 deputāti no katras, bet «TB»/LNNK – 1 deputāts.
Mums tuvējā Rīgas vēlēšanu apgabalā pārliecinošu pārsvaru ieguvusi «PCTVL» ar 10 vietām, kam seko «JL» ar 8 vietām. TP ir 4 vietas, bet LPP, «TB»/LNNK un ZZS – katrai pa 2 deputātu vietām.
Kurzemē saraksta priekšgalā atkal divi līderi – «JL» un TP, katrai – pa 4 vietām, ar 2 tām seko LPP un ZZS, bet «PCTVL» un «TB»/LNNK saņēmušas pa 1 mandātam.
Par latvisku uzskatītajā Vidzemes vēlēšanu apgabalā atkal līderis ir «JL» ar 8 vietām, kam ar 7 seko TP. ZZS ieguvusi 4 vietas, 3 – LPP, bet «PCTVL» un «TB»/LNNK – pa 2 vietām.
Lielu pārsteigumu neradīja Latgales vēlēšanu apgabala vēlētāji, kas lielāko balsu skaitu atdeva «PCTVL» – 37 procenti un 9 vietas. ZZS, «JL» un TP dabūja pa 2 vietām, bet LPP – 1. Vienu vietu šajā vēlēšanu apgabalā ieguva «TB»/LNNK, kurai Balvu pilsētā un rajonā ir nedaudz virs 10 procentiem atbalstītāju. Nebija pārsteigums, ka Daugavpilī ceturto daļu vēlētāju balsu savāca «Latgales gaisma», kuras līderis ir pilsētas mērs Rihards Eigims. Jāatzīmē, ka Zemgalē šī partija saņēma tikai 318 vēlētāju atbalstu jeb 0,22 procentus.
Jau sākusies un ne tik drīz beigsies zaudētāju sūrošanās par vēlētāju neizprotamo izvēli. Sarunā ar «Ziņām» LSDSP deputāta kandidāts un pašreizējais Jelgavas domnieks Valentīns Grigorjevs neslēpa sarūgtinājumu un neizpratni par vēlēšanu iznākumu savai partijai. Acīmredzot līdzšinējie politiķi, kas bija pārstāvēti Saeimā, bet tagad atrodas «aiz borta», nebija rēķinājušies ar iespējamo protesta balsojumu.
Ko rāda pašreizējās prognozes? Jau vakar par kopēju koalīcijas veidošanu paziņoja «Jaunais laiks» un Latvijas Pirmā partija, bez kuru kopējām 36 balsīm, LPP pārstāvja Aināra Šlesera vārdiem runājot, «..nekāds cits valdības modelis nav iespējams». Protams, viņa sacītajā nevarēja iztikt arī bez «uzbrauciena» saviem oponentiem Andrim Šķēlem un Aivaram Lembergam, kuru «uzņēmējdarbības vides sakārtošana» šķiet galīgi nepieņemama jaundibinātajai «mazajai koalīcijai». A.Lembergs gan nepalika atbildi parādā un norādīja, ka tiek izpildīts «Šlesera biznesa plāns valdības veidošanā». Diez vai varētu teikt, ka visi redz to, ko saskata Einārs Repše, kas apgalvo, ka šādai «..sadarbībai pamatā būtu Atmodas laika ideāli». Viens nav noliedzams – abām partijām nav varas pieredzes, toties ir liela dūša kaut ko darīt. Kas varētu būt pārējie sadarbības partneri? Ja neviena no iepriekšminētajām divām jau koalīciju izveidojušām partijām nevēlas draudzēties ar «PCTVL», tad atliek tikai ZZS un «tēvzemieši». Citādi vairākumu balsojumā par valdības izveidošanu neiegūt. Par labu šādai savienībai runā fakts, ka «tēvzemieti» Ģirtu Valdi Kristovski būtu iespējams atstāt aizsardzības ministra amatā.
Vēl pastāv iespēja, ka «JL» aicina veidot valdību Šķēles «tautpartijiešus». Tomēr šāds variants varētu visai spēcīgi graut paša E.Repšes jaunā laika cīnītāja tēlu un reputāciju. Savukārt, esot opozīcijā TP un «PCTVL», var izveidot visai interesantu «degmaisījumu» jebkurai valdībai.
Tikmēr vecā valdība steidz pieņemt grozījumus šāgada budžetā ar cerību, ka vēl 7. Saeima tos vienprātīgi apstiprinās.
