Sestdien realitātes šova «Fabrika» kompānijai pievienojās Haki – 24 gadus vecais jelgavnieks Vitālijs Hodjko.
Sestdien realitātes šova «Fabrika» kompānijai pievienojās Haki – 24 gadus vecais
jelgavnieks Vitālijs Hodjko.
Pēc Vitālija domām, realitātes šova «Fabrika» dalībnieka galvenais uzdevums ir 100 dienās sevi pierādīt kā zvaigzni, kā radošu un oriģinālu personību. Šova galvenā balva – 15 000 eiro. «Taču es tur nepiedalos naudas dēļ. Mani tā neinteresē. Vienkārši visa mana dzīve ir viens liels šovs, un, kad pa radio izdzirdēju piedāvājumu, nolēmu: kāpēc gan es to nevarētu? Vaicāju draugiem un kolēģiem, vai ir vērts. Atbildes bija pozitīvas. Domāts, darīts. Aizsūtīju CV cerībā, ka beidzot saviem paziņām pierādīšu, ka varu. Sagaidīju zvanu, mani uzaicināja uz pārrunām. Tās noritēja veiksmīgi. Vēlāk pēc vēl dažām pārbaudēm tiku uzaicināts uz galveno atlases pasākumu Rīgas naktsklubā «Nautilus». Tomēr nez kāpēc to visu neuztvēru nopietni, līdz pēdējam brīdim nespēju noticēt, ka esmu tik tālu ticis. Uz atlasi neierados formā, diemžēl uzreiz pēc darba. Redzot savus konkurentus, domāju: esmu pazudis! Tie, kas bija ieradušies, vizuāli ļoti atšķīrās no vienkāršiem cilvēkiem, kāds tobrīd biju es. Sāku nervozēt, bet, uzejot uz skatuves, atcerējos šova lozungu un pārliecinoši teicu: «Esmu sakravājis mantas, lai dotos mainīt savu dzīvi!» Gluži kā Sprīdītis aizgriezos un aizgāju. Dzirdot publikas ovācijas, sapratu, ka esmu uzvarējis,» stāsta Vitālijs.
Patiesībā puisis nav īpaši pārsteigts, ka kļuva par vienu no «Fabrikas» dalībniekiem. «Esmu ļoti spontāns, neordinārs un enerģisks cilvēks, tai pašā laikā – izdarīgs. Ja ko esmu nolēmis, to arī realizēšu. Piemēram, reiz nolēmu kļūt par klaunu, aizbraucu uz cirku, pamēģināju, nepatika. Pašlaik strādāju celtniecībā,» tā Vitālijs.
Jāpiebilst, ka viņš ir arī ārkārtīgi teatrāla personība, un uz jautājumu, kādas ir viņa emocijas pirms došanās uz šovu, atbild: «Esmu priecīgs, ka sasniedzu mērķi. Domāju, ka arī «Fabrikā», gluži kā savu draugu vidū, būšu kompānijas dvēsele. Man nebūs grūti, jo neprotu būt garlaicīgs.»
Puisis domā, ka skatītāji viņu tik drīz vis neizbalsos. Atstājot mājās mīļo mammu, draugus, paziņas, kļūst bēdīgi, tomēr jādomā, ka viņi jau pieraduši pie Vitālija «murgainajām» idejām, tāpēc jau tagad viņu pacietīgi atbalsta.
