Esot Briselē un apmeklējot mūsu valsts vēstniecību, protams, vēlējos uzzināt, cik dārgos «autiņos» brauc mūsu diplomāti.
Esot Briselē un apmeklējot mūsu valsts vēstniecību, protams, vēlējos uzzināt, cik dārgos «autiņos» brauc mūsu diplomāti.
Par to, cik vārdi par auto dārgumu atbilst patiesībai, «Ziņas» varēja pārliecināties, apmeklējot Latvijas Republikas vēstniecību Beļģijas Karalistē, izvaicājot tās pārvaldnieku un vēstnieka kunga šoferi vienā personā Andri Rēķi. Pēc nelielās sarunas viņš atzinās, ka nav minējis vēl vienu savu pienākumu. Viņš ir arī automehāniķis, jo darbnīcu pakalpojumus neļauj izmantot ierobežotais vēstniecības budžets.
Kāds ir vēstniecības autoparks? Vēstnieka kungs acīmredzot vizinās lielā limuzīnā?
(Pēc jautājuma A.Rēķa kungs pasmaida.) Viss vēstniecības autoparks sastāv no divām automašīnām. Pats vēstnieka kungs brauc ar 2000. gadā ražotu «Mercedes» C klases auto, kuram turklāt ir pieticīgais 1,8 litru dzinējs. Pārējais personāls saimnieciskām vajadzībām izmanto 1998. gadā Holandē ražota «Mitsubishi Charisma» hečbeku.
Vēlos piebilst, ka no visām Latvijas vēstniecībām ārvalstīs mums ir viszemākās klases «Mercedes» – pārējām ir augstākas – E – klases «Mercedes». Protams, mūsu auto ir aprīkots ar antibuksēšanas sistēmu un tā saucamo elektropaketi, bet par «ekstrām» to tagad neviens vairs pat nemēģina saukt. Turklāt, lai ļoti nesadārdzinātu pirkumu, nepasūtījām auto vēstniecības izpildījumā. Vajadzēja pašam arī pierīkot speciālu valsts karodziņa turētāju.
Mašīnas liekas diezgan jaunas, tām vēl nekas nebūtu jāremontē…
Tā gan nevarētu teikt, jo «Mitsubishi» nesen mainījām aizmugures sailentblokus un amortizatorus. «Mercedes» gan pagaidām ripo bez problēmām. Remontdarbnīcu pakalpojumi ir ārkārtīgi dārgi, tāpēc man jābūt arī automehāniķim.
Kāds ir vidējais automašīnas nobraukums nedēļā?
Tik vienkārši to nevar pateikt. Parasti vēstnieka mašīnai tas ir ap tūkstoš kilometru, bet bieži vien jādodas uz sanāksmēm Luksemburgā, kurās vēstnieks pilda savus pienākumus. Tad nedēļas nobraukums bieži vien pārsniedz 2000 kilometru. Tā ka droši varu teikt, ka automašīna mums ir ikdienas darba instruments.
Kādas automašīnas Briselē ir Igaunijas un Lietuvas vēstniekiem?
Igaunijas vēstnieks brauc ar «Volvo S 80», bet Lietuvas vēstnieks – ar E klases «Mercedes». Netālu no mums atrodas arī Baltkrievijas vēstniecība, un zinu, ka viņu vēstnieks brauc ar ļoti labu mašīnu – pagājušā gada «Audi A8». Acīmredzot bagāta valsts to var atļauties. Gribu piebilst, ka arī Krievijas vēstnieks izmanto tādu pašu E klases «Mercedes» kā mūsu tuvākie kaimiņi. Vispār E klase ir pieņemta kā vēstnieku auto standarts. Vienīgi ASV vēstnieks brauc ar speciāli pielāgotu «Ford».
Briselē noteikti ir ļoti disciplinēti autovadītāji.
Vienmēr tā gan nevarētu teikt. Arī šajā pilsētā sastopami vadītāji, kas nemāk īpaši labi braukt vai mēģina tēlot šūmaherus. Beļģijā atļautais ātrums pilsētās ir 50 kilometru stundā, bet neesmu redzējis, ka to kāds īpaši ievērotu. Tā ka arī šeit tā ir problēma. Vienīgais, ko varu teikt, – ja gājējs vēlas šķērsot brauktuvi uz pārejas, apstāsies katrs auto vai moto transporta vadītājs.
Kā autovadītāji sadzīvo ar velosipēdistiem?
Lieliski. Cita vārda man nav. Praktiski visur gan pie pilsētas, gan pie ārpilsētas ceļiem ir speciāli veloceliņi. Riteņbraucēji tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem satiksmes dalībniekiem. Protams, viņi izmanto speciālas ķiveres un pa gabalu labi saskatāmas atšķirības zīmes.
Ievēroju, ka Beļģijā ļoti daudzi brauc ar motocikliem, turklāt atšķirībā no Latvijas neviens nav bez ķiveres.
Braukt bez tās nevienam pat neienāk prātā. Speciālas ķiveres lieto pat tie, kas dodas ceļā ar tā saucamajiem skūteriem.
Kā ar dārgām automašīnām Briselē?
Protams, dzīves līmenis nosaka daudz ko arī šajā jomā. Sastopami gan «Ferrari», gan «Rolls – Royce». Bet būsit laikam ievērojis, ka pašreiz gandrīz visā Eiropā par modes kliedzienu kļuvis mazais un ne pārāk dārgais «Peugeot 206 CC». Ar to nekautrējas braukt pat ļoti turīgi cilvēki.
