Kādas ir izjūtas pēc ilga un saspringta dzīves posma, kas beidzot novedis pie sava loģiskā iznākuma? Liels atvieglojums.
Kādas ir izjūtas pēc ilga un saspringta dzīves posma, kas beidzot novedis pie sava loģiskā iznākuma? Liels atvieglojums. Nervu saspringums atslābst, var atlaisties klubkrēslā zilā ekrāna priekšā ar kūpošu kafijas krūzi rokā un ļauties kādam no iecienītajiem entajiem seriāliem – vai nu just līdzi Izabellas nebeidzamajām ciešanām un cerībām, vai arī piedalīties abu izveicīgo komisāru Brantnera un Rekša rīkotajā ļaundaru tvarstīšanā. Var atslābināties, savu pienākumu esi izpildījis godam, iestājies lielais miers. Domāju, ka lielākā daļa tā arī darīja, jau svētdienas rītā aizmirstot to Saeimas priekšvēlēšanu seriālu, kurā piedalījāmies mēs visi pēdējo mēnešu laikā. Bet tikmēr solītāju dāmas un kungi kombinē uz nebēdu.
Ko sakombinēja, lieliski varēja redzēt trešdienas vakarā Jāņa Dombura raidījumā «Kas notiek Latvijā?» Sen nebija redzēts tik interesants un saturisks raidījums ar lielisku režiju un galveno lomu tēlotājiem. Protams, priekšspēli varējām skatīt jau pirmdien, kad «jauno laiku» nesēji ļoti interesantā un vēl nebijušā formā lēma par to, no kā jāsastāv valdībai. «Šito mums vajag? Vajag. Bet vai šitas ir vajadzīgs? Diezin vai.» Un tu jau sāc justies kā realitātes šova skatītājs. Aizvakar redzētais salika daudzus punktus uz «i». Turpmāk asas izjūtas mums visiem nodrošinātas. Ja šodien kāds noklausītos raidījuma ierakstu, to neredzot, viņš daudz ko nesaprastu. Kā labas dramaturģijas iestudējuma lugā svarīgas bija dalībnieku mizanscēnas, sejas mīmika, smaids, vai tieši otrādi – dzelžaina un neko neizsakoša izteiksme. Bija jāredz Šķēles kunga seja, sakot vārdus: «Diez vai jauksimies «Jaunā laika» valdības veidošanas procesā. Ja jau dedzība ir tik liela, lai jau tā arī notiek.» Bija jāredz Grīnblata kunga dedzīgā piekrišana visam, ko sacīja «Jaunā laika» vadītājs Ainārs Repše. Bija jāredz Jēkabsona kunga cenšanās pasacīt ko nozīmīgu. Vienīgi Ūdres kundze jutās ērti un labi.
Domājams, ka jaunais iespējamais premjera kandidāts ir sapratis, ka veids, kādā «tautpartijieši» tika izslēgti no politiskās spēles, priekšlaicīgi viņus noliekot «demokrātiskā» opozīcijā, radījis viņam ne tikai politisku, bet arī personisku ienaidnieku. Šķēles kungam, iespējams, bija pārliecība, ka izdosies veidot koalīciju ar «Jauno laiku», pieaicinot vēl kādu partiju. Diemžēl viņš ir saņēmis Repšes kunga «kurvīti». Aicinājums šodien uz pārrunām tāda māžošanās vien ir.
Ir skaidrs, ka izveidotās un ne visai pārliecinošās četru partiju koalīcijas variants nevarēs noturēties tikai uz «Gods kalpot Latvijai!» un «Vīrs un vārds» lozungiem. Ja arī kāds to bija piemirsis, Šķēles kungs atgādināja gan par neizprotamiem balsojumiem tādu frakciju vidū, kas bija zvērējušas uzticību līdz nāvei, gan jaunu frakciju izveidošanas iespējamību. Viņš skaidri lika saprast, ka 55 balsis tāds nieks vien ir. Un priekšvēlēšanu karstumā sasolīto neviens neaizmirsīs. It īpaši Repšes kunga visai populistisko solījumu sameklēt četrsimt miljonus latu nenomaksāto nodokļu. Opozīcija neļaus to aizmirst nevienam un nekad. Ja jau reiz topošais valdības vadītājs zina, kur šie miljoni slēpjas, opozīcija tos noteikti iekļaus plānotajā budžetā.
Kas notiks tālāk? Domājams, ka lielas problēmas Repšes valdības veidošanā Tautas partijas un «PCTVL» «demokrātiskā opozīcija» neradīs. Ja vien paši koalīcijas veidotāji nepapūlēsies ko samudžināt. To nu gan «pieredzējušo kadru» partija kopā ar opozīcijas kolēģiem nepalaidīs garām. Tas, ka jaunā valdība ļoti sparīgi ķersies pie solītā izpildes mēģinājuma, arī ir skaidrs. Tikai, cik ilgi tai ļaus to darīt, laikam nezina neviens. Aizvakar raidījumā redzētais neļauj šaubīties, ka pie pirmās izdevības tiks darīts viss iespējamais, lai «jaunie laiki» nevilktos pārāk ilgi. Citādi, Dievs vien zina, ko var vēl sastrādāt. Par to ļauj spriest jaunajā koalīcijā iekļautās pieredzējušo politisko intrigu vērpēju «tēvzemiešu» balsis, kā arī visai neprognozējamā Zaļo un zemnieku savienība.
Tā ka asu izjūtu deficīts nav gaidāms.
