Verners strādā Valsts ieņēmumu dienesta Starptautisko attiecību daļā. Viņa darbs galvenokārt saistīts ar Eiropas Savienības PHARE projektu koordinēšanu.
Verners strādā Valsts ieņēmumu dienesta Starptautisko attiecību daļā. Viņa darbs galvenokārt saistīts ar Eiropas Savienības PHARE projektu koordinēšanu.
Viņš ir jelgavnieks, taču domā pārcelties uz Rīgu – tuvāk darbam. Un, kā saka pats Verners, tas atrisinātu arī miega problēmu, kas traucē no rītiem laikus piecelties.
Skolas gadus Verners pavadījis Jelgavas 2. vidusskolā, kur viņu atceras kā gaišu un smaidīgu cilvēku. Vernera klases audzinātāja latviešu valodas skolotāja Ruta Rulle par savu audzēkni runā ar īpašu cieņu: «Šī klase bija ļoti inteliģenta, tajā bija tikai četri zēni. Verners bija talantīgs un gudrs skolēns ar lielām darbaspējām, korekts, viņu respektēja gan skolasbiedri, gan skolotāji. Viņš piedalījās visos pasākumos.»
Skolotāja teic, ka uz puisi vienmēr varēja paļauties visās lietās. Jau skolas laikā Verners mērķtiecīgi esot gājis uz Kultūras akadēmiju.
Studenta gadi
Pēc vidusskolas Verners studēja Kultūras akadēmijā un ieguva humanitāro zinātņu bakalaura grādu. Viņš mācījās starptautisko kultūras sakaru programmā, kur padziļināti apguva norvēģu valodu un kultūru. Studiju laika atmiņās īpašu vietu ieņem pasniedzēji, kā arī plašā humanitāro priekšmetu programma. Verners saka: «Tā nedeva kādas konkrētas, profesionālas zināšanas, taču mācīja domāt, abstraktāk uztvert lietas un saskatīt tajās būtisko, kā arī kritiski izvērtēt dažādus uzskatus, veidoja pasaules skatījumu, iepazīstināja ar dažādiem reliģiskiem virzieniem. Lai gan jau no bērnības gāju baznīcā (esmu tā sauktais baznīcas bērns), tomēr tagad, kad esmu iepazinis dažādus filosofiskos un reliģiskos uzskatus, es ar sirdi un prātu apzinos, cik kristietībai patiesībā ir dziļa mācība. Tā cilvēkam sniedz atbildes uz būtiskiem jautājumiem. Varbūt interese par citām kultūrām un sabiedrībām radusies jau pusaudža gados, kad man bija iespēja ceļot pa dažādām Eiropas valstīm – Zviedriju, Dāniju, Vāciju, Itāliju.»
Šādas iespējas Verneram radās saistībā ar mūziku. Viņš pūta klarneti ansamblī, kas spēlēja pavadījumu bērnu un jaunatnes centra «Junda» tautas deju kolektīvam. Tā Verners 1991. gadā pirmo reizi nokļuva Polijā. Vidusskolas laikā puisis dziedāja jauniešu korī «Skali», tas ar labiem panākumiem piedalījās starptautiskos festivālos. Līdz ar to dziedātājiem bija iespēja braukt uz Vāciju un Itāliju. Diemžēl, kopš Verners mācās un strādā Rīgā, viņš vairs «Skalos» nedzied.
Verners runā vairākās valodās
Mācoties Kultūras akadēmijā, puisis studējis norvēģu valodu, kādu laiku mācījies arī spāņu valodu. Pats uzskata, ka Spānijā ar savām zināšanām izdzīvot varētu. Tā kā skandināvu valodas ir ļoti līdzīgas, tad viņš var saprasties arī zviedru valodā. Verners sapņo aizbraukt uz Norvēģiju, iespējams, pat tur mācīties. Lieliski viņš pārvalda angļu valodu, tā vajadzīga arī darbā.
Mūzikā runā dvēsele un Dievs
Pasaulslavenu mūziķu Mocarta, Hendeļa, arī Verdi lielie skaņdarbi ir veltīti Dievam, ko nezinātāji pat nenojauš…
Mūziku Verners sāka apgūt, kad mācījās 3. klasē. Nebija viegli, jo vajadzēja sevi piespiest gandrīz katru dienu braukt uz nodarbībām, papildus mācīties arī mājās. «Tomēr paldies vecākiem, kas mani uz turieni aizveda un arī atbalstīja,» viņš saka. «Man tagad tas ir ļoti nozīmīgi.»
Labs saksofons ir ļoti dārgs instruments. Verneram to uzdāvināja Hjūstonas pirmā baptistu draudze 1999. gadā. «Bija iecere veidot interesantāku, mūsdienīgāku mūziku baznīcā. Tomēr tā bija Dieva dāvana, tieši tāpat arī mūzika cilvēkā un spēja muzicēt ir Dieva dāvana. Spēlēju jau trīs gadus. Ar saksofonu visbiežāk saistīta tieši džeza mūzika, diemžēl Latvijā pašlaik nav iespēju to mācīties. Labprāt apgūtu džeza harmonijas un improvizācijas pamatus. Cenšos klausīties gan klasisko džezu, gan mūsdienu džezu – «acid jazz», «jazz rock», «jazz funk» un citus. Man liekas ļoti interesanti tas, ka džezs skan arī mazāk akadēmiskā mūzikā, piemēram, viena no manām mīļākajām grupām «Us3» džezu pasniedz kopā ar hiphopu un repu. Man mūzikā tomēr galvenais ir doma vai vēsts, ko tā pasaka. Tai jābūt ar jēgu, nozīmi. Manā dzīvē galvenā nozīme un jēga ir Dievam. Mēs baznīcā esam izveidojuši slavas un pielūgsmes grupu – vēlamies ar mūziku un dziesmām stāstīt cilvēkiem par Dievu. Tā nav mūzika mūzikas dēļ, mēs muzicējam, lai parādītu, ko Dievs mums ir devis.
Viena nots, viena neliela muzikāla frāze var radīt noskaņu un atklāt mūzikas būtību,» ar pārliecību saka Verners.
Jaunieši, ar kuriem Verners kopā darbojas, stāsta ka viņš ir klusais tips, piesardzīgs un dziļi domājošs. Verners nekad nepateiks neko, pirms nebūs visu apdomājis savā prātā.
***
Vizītkarte
Verners Šķerbergs
Vecums 24 gadi.
Dzimis, audzis Jelgavā.
Beidzis Jelgavas 2. vidusskolu un Kultūras akadēmiju.
Ieguvis humanitāro zinātņu bakalaura grādu, bet plāno iegūt arī maģistra grādu.
Strādā Valsts ieņēmumu dienestā Starptautisko attiecību daļā.
Runā latviešu, krievu, spāņu, zviedru, angļu un norvēģu valodā.
Spēlē futbolu un saksofonu.
